Kurts Fridrihsons: Muļķība nebeigsies nākampiektdien

Domas dažreiz spēj šaudīties neprognozējami, bet vārdi, ja vien nav orālā caureja, jau kārtojas sistēmā, mūsu gribas organizēti. Šei redzamajam v ā r d a m nav nekāda sakara ar V Ā R D U , tāpēc vajag piedot, ja kāds nezina, ko runā. Āmen!

Padomju Latviju -, to, kuru 1988.g. jūnijā Radošo mākslinieku plēnumā nogalināja - to arī nevajadzētu izvērtēt tikai un vienīgi pēc partijas funkcionāru runām un/vai neskaitāmo kongresu, plēnumu un sapulču protokoliem. Ja tā padomām, ja to radīto kultūras mantojumu pavērtē, tad tiešām mākslinieka Jura Dimitera iecere veidot pieminekli ''vectētiņam'' Leonīdam (PSKP ģen-sekretārs 1964-1982) - nekādus smieklus neizraisa: ' «Я сейчас очень благодарен Брежневу. И за все те идеи, которые пришли мне в голову при нем. И за тех девушек, которых я любил. Я решил, что поставлю ему памятник… У себя дома.'' (Димитерс: я ненавидел советскую власть, которая много мне дала. 19.04.2012.TvNet) Viens otrs revolucionārs sāk domāt - tas vieš cerības, ka ne K.Frīdrihsona, ne O.Vācieša vārdi tik drīz aizmirst netiks - un darbi 'konsolidēti' ?

«Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt.» Šie Sv.Mateja evanģēlija vārdi mums labi noderēs, uzklausot gan tos politiķus, kuri apliecina, ka viņi mīl Dievu, gan tos, kuri apgalvo ka viņi mīl valsti, apspiestos vai uzņēmīgos, tēvzemi vai tautu. Politika un dvēseles pārgrozības. Vita Matīsa, speciāli Dienai. 2002. gada 20. aprīlis