Par to, ka Krievija ir viena jocīga valsts, nevienam jau vairs nav šaubu. Šodnedēl ietekmīgajā britu žurnālā The Economist ir patiešām atbaidošs materiāls par caru Vladimiru un viņa svītu -- trīs ceturtdaļas cilvēku, kādi strādā Krievijas augstākajos politiskos amatos, ir nākuši no čekas aprindām, tajā skaitā, protams, pats cars. Viņu izpildījumā valsts ir zaglīga, melīga un diktatoriska. Augstas naftas cenas ļauj plātīties uz pasaules skatuves un draudēt visiem tiem, kuri saprot, ka Krievija ir atgriezusies pie diktatūras. Taču pagājušajā nedēļā The Economistgarāmejot minēja kārtējo piemēru par to, ka Krievijā notiek arī pagalam muļķīgas lietas. Lasītāji būs dzirdējuši, ka pirms pāris nedēļām ar masīvu pompu Krievijas zemūdene zem Ziemeļpola nolika Krievijas karogu, jo Arktika, lūk, esot Krievijas teritorija. Tas ir mīksti sakot apstrīdams jēdziens, bet vai zināt, kā šis pasākums tika demonstrēts cara Vladimira kontrolētajā valsts televīzijā? Atsevišķi kadri pompozajā prezentācijā nāca no ... filmas "Titāniks". Kā man gribētos būt tajā telpā, kur pirmoreiz kādam tas ienāca prātā -- izmantot kadrus no bezmaz vai populārākās filmas pēdējo 20 gadu laikā un cerēt, ka neviens nepamanīs. Ja to darīja televīzijas ļaudis, tad tā ir krāpšanās, bet mūsdienu izklaides laikmetā redzēts ne tas vien. Ja procesā piedalījās valsts amatpersonas (un ņemot vērā to, ka elektroniskie masu informācijas līdzekļi kaimiņvalstī ir gandrīz pilnībā zem Kremļa zābaka, tas nav maz ticami), tad kārtējo reizi grūti spriest, vai par Krieviju smieties, ņirgt vai raudāt.
Vēl pagājušajā nedēļā biju Vītolu fonda gadskārtējā pasākumā. Ja nezināt, Vītolu fonds ir organizācija, kura centralizēti administrē stipendijas Latvijas trūcīgajiem jauniešiem. Stipendijas finansē gan uzņēmumi, gan privātpersonas. Un te nu es gribētu nākt ar aicinājumu. Viena gada stipendija maksā Ls 1080. Zinu, ka V-Dienu lasa pieteikami daudz cilvēku, kuriem tā ir nesasniedzama nauda, bet ir arī tādi, kuriem tas varētu būt pa kabatai. Vītolu fonda stipendijas daudzreiz ir piemiņas stipendijas -- atceroties vecākus, vecvecākus vai kādu citu. Varbūt kādam V-Dienas lasītājam tāds ir padomā? Stipendiju finansētāji var arī noteikt, kāda veida students stipendiju saņems -- vienam ziedotājam tuvākas finanses, citam ķīmija, citam atkal -- māksla.
Izglītība tomēr ir pats svētīgākais, ko jauniešiem var nodrošināt. Vītolu fondu varat atrast Internetā, www.vitolufonds.lv, vai arī piezvanīt -- 728-0122. Administratore saucas Vita Diķe. Man gribas cerēt, ka šī portāla lasītāju starpā atradīsies ja ne liels skaits, tad vismaz daži cilvēki, kurus šī doma iedevsmos, un arī viņi kādam trūcīgam jaunam cilvēkam Latvijā nodrošinās naudu izglītībai.
Jauku visiem dienu!