Izstāde Mūkusalas mākslas salonā ir neparasta. Viens aiz otra rindojas zīmējumi, akvareļi, siluetgriezumi, skan klusināta mūzika, liekas, smaržo pēc kaltētām rozēm… Salonā izlikta XVIII gs. beigu– XIX gs. pirmās puses 90 attēlu kolekcija. Sirsnīgi, vienkārši, nu gluži kā atmiņu albums, lapas no zīmējumu klades. Tāda ir arī iecere – parādīt, ka vēsture nav tikai kari un uzvaras, globāli atklājumi un dramatiski notikumi. Vēstures pamatā ir ikdienišķas situācijas, draudzība, nostalģija, vaļasprieki. Izstādes kuratorei Līgai Lindenbaumai ideja par izstādi un arī grāmatu radās pirms gada, kad no restaurācijas tika atvesti Zūzānu kolekcijas zīmējumi. Tie bija kā attēli, salīmēti padomju laika fotoalbumā – tādā ar pelēkām lapām, dermatīna vākos, ar kaut kādu līmi, šis tas nogriezts, kaut kas pierakstīts.
Paraksti, signējumi ar iniciāļiem un datējumiem, kā arī nezināmas personas vēlāk pievienotie paskaidrojošie uzraksti ļāva secināt, ka zīmējumi reiz piederējuši Groškes-Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs. Dzimtas sievietes arī vairumā gadījumu bija šo darbu autores. Groškes-Kleinu dzimta bija saistīta ar Kurzemi, tāpēc arī kolekcija nosaukta par Kurzemes albumu. "Zīmējumi ir kā mazas, brīnišķīgas pērlītes. Es izlasīju Edvardas Šmites pētījumu par dzimtu un sapratu, ka tēma ir ārkārtīgi interesanta," aizrautīgi stāsta L. Lindenbauma. "Daudzu darbu autores nav profesionālas mākslinieces, bet tie atspoguļo XIX gs. sieviešu intereses, izglītību, jūtas." Domu par izstādi papildināja ideja izdot arī grāmatu. "Esam maksimāli atributējuši gan darbu autorus, gan atsevišķu attēlu inspirācijas avotus, taču joprojām ir daudz nezināmu lietu. 90 zīmējumus grāmatā papildina Edvardas Šmites, Aijas Taimiņas, Denisa Hanova, Paula Daijas un Baibas Vanagas teksti gan par Groškes-Kleinu dzimtu, gan XVIII gs. beigu– XIX gs. ikdienu Baltijas teritorijā, īpaši akcentējot sieviešu – daudzskaitlīgu albuma attēlu autoru – dzīves telpu. Grāmatas tekstos daudzviet ir vārdi "iespējams", "varētu būt". Neskaidrību ir daudz, un tās droši vien nezudīs," stāsta izstādes kuratore un grāmatas sastādītāja L. Lindenbauma. Taču, kas zina – varbūt izstāde un grāmata būs impulss, lai pievērstu uzmanību… atmiņu kladēm. Savām, savu mammu un vecmāmiņu.
Izstāde papildināta ar piemiņas albumu kolekciju no LU Akadēmiskās bibliotēkas. Piemiņas albumu tradīcija Eiropā ir sena. Tie bija kā iesietas grāmatas vai kastītes, kurās lika zīmējumus. Toreiz, XIX gs., Groškes-Kleinu dzimtas sievietes – amatiermākslinieces un viņu paziņas veidoja interpretācijas iepriekš reproducētiem attēliem, atspoguļojot sava laika populāro kopēšanas praksi, kaut ko piezīmējot klāt – skaistas puķu vītnes un vinjetes, ornamentus. Sentimentāli, bet skaisti un sirsnīgi.
Izstāde skatāma līdz 21. janvārim.