Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +5 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Latviešu fotogrāfu darbi izstādīti Starptautiskajā Arlas fotogrāfijas festivālā

Starptautiskajā fotogrāfijas festivālā Arlā šogad pārstāvēta arī Latvijas fotogrāfija. Francijas kultūras centri, par godu valsts prezidentūrai Eiropas Savienībā šogad prestižajā festivālā iekļāvuši jaunu sadaļu — Eiropas valstu foto izstādi Eiropas nakts. Pa divdesmit piecām fotogrāfijām katram autoram kopā veido Eiropas kaleidoskopu. Latvijas fotogrāfiju izlasi veidoja Inese Baranovska, kura dalībai festivālā pieteica trīs Latvijas foto meistarus — Māru Brašmani, Ievu Epneri un Alni Stakli.

Les recontres Arles tika atklāta 8.jūlijā, interesentiem izstādes apskatāmas līdz septembra vidum. Sešdesmit izstādēs ir viss, ko pasaules fotogrāfija spēj piedāvāt — laikmetīgā māksla, jauni projekti, arhīva materiāli un liecības par foto vēsturi. Lekcijas, tikšanās ar autoriem, foto grāmatu prezentācijas. Festivāls nedaudz atgādinot lielās laikmetīgās mākslas biennāles, bet "nav tā, ka trīs dienas skaties izstādes un domā — ak Dievs, vai fotogrāfiju pasaulē nav par daudz," apmeklējumu atceras I.Baranovska. Jau otrajā festivāla naktī — 9. jūnijā — uz sešiem ekrāniem vērienīgā slaidu šovā speciālas mūzikas pavadībā tika demonstrēti visu divdesmit septiņu dalībvalstu astoņdesmit viena autora darbi. "Izskatījās grandiozi. Latviešu kolekcija saņēma aplausus," atceras I.Baranovska. "Eiropas nakts notika brīvā dabā bijušajā vilcienu vagonu rūpnīcā — tā ir milzīga, kādreiz lielākā Francijā, un tagad to pārveido par mākslas centru.

Fotogrāfijas projicēja uz sešiem ekrāniem ar tik jaudīgiem projektoriem, kādi mums pat Dziesmu svētkos neesot bijuši. Katrai fotogrāfijai dažas sekundes — tas ir kā lēni skatīties milzīgu fotoalbumu." Ekspozīcijai atlasītie darbi apskatāmi Arlā līdz pat septembra beigām — festivāla centrālajā hallē Parc des Atelier atvērta Eiropas kafejnīca — vieta, kur nesteidzīgi uz ekrāniem iespējams baudīt dažādu valstu foto. Pēc festivāla plānots arī izdot ekspozīcijai veltītu fotoalbumu, kā arī kolekciju atkārtoti demonstrēt Parīzē Balto nakšu programmā.

Kāpēc dalībai festivālā izvēlēti tieši šie trīs latviešu fotogrāfi un šīs kolekcijas? "Izvēlēties bija diezgan grūti, tā tomēr ir liela dilemma. Jebkura izvēle, protams, ir subjektīva, bet man bija ļoti svarīgi domāt par divām lietām. Vispirms — kā fotogrāfijas izskatīsies uz ekrāniem. Un svarīga likās mūsu, Latvijas, identitāte — ne vulgāri, Dziesmu svētki vai tautu meitas, bet noskaņa."

Šo iemeslu dēļ I.Baranovska izvēlējusies Alņa Stakļa kolekciju Home Sweet Home, kas tapusi 2007.gadā, un dažus gadus agrāk veidoto A Place for Dreams (2001— 2005), Māras Brašmanes 60.gadu un 70.gadu fotogrāfijas, kurās redzama pilsēta, kā arī pērn tapušo Augi mums līdzās. Trešā ekspozīcijas dalībniece — Ieva Epnere ar fotogrāfiju kolekciju Cirks. "Alnis Stakle — tas man bija skaidrs uzreiz. Tieši kolekcija Home Sweet Home. Bet nepietika darbu, un tādēļ sameklējām arī otru. Māra Brašmane — tas ir citādi. Viņas mūsdienu cilvēks, pilsētas cilvēks — fotogrāfijās ļoti svarīgs ir humānisma aspekts. Visbeidzot Ieva Epnere — cirks melnbaltā. Man bija svarīgi, lai viņi visi ir uz vienas stīgas, tomēr ir arī atšķirīgi," stāsta I.Baranovska.

Festivāls bija lūdzis atlasīt jaunus nepazīstamu mākslinieku darbus, tomēr kuratore šoreiz izvēlējusies iet citu ceļu. "Brašmane, protams, nav jauna. Bet viņa man ir personisks atklājums, domāju, ka viņa ir pelnījusi, lai viņas darbus izceltu. Viņas arhīva bildēs var redzēt, ka galvenais viņai ir gaišums cilvēkā. Augi mums līdzās arī. Epneres darbos šī tēma turpinās — cirks kā paralēlā, slēptā pasaule mūsu pasaulē. Melnbalta, bez cakām, glamūra, bet tik cilvēciska. Un arī Alnis.

Viņa fotogrāfijās cilvēku it kā nav, bet ir mājas un klusās dabas — cilvēku atstātas lietas, māja kā otrā āda." Kolekcija kopā iznākusi "drusku kā latviešu dzeja vai mūzika — mūsu mentalitātei ļoti atbilstoša. Izjūta bija. Un tas ir labi, jo kolekcijai kopumā bija vajadzīgs kāds raksturs. Mēs bijām citādāki," viņa nobeidz. Tas radot lielu gandarījuma sajūtu, jo, lai arī Austrumeiropas valstis lielākoties Arlā slavētas par lielisku atlasi ekspozīcijai, profesionāļi konstatējuši, ka festivāla fotogrāfijās arvien izteiktāk parādās noteiktas "modes lietas". "Zūd atšķirības starp skolām, izskatās līdzīgi. Tagad ir tādi meinstrīma, modes gabali."

Šogad festivālā par galveno kuratoru tika pieaicināts slavenais franču modes dizainers Kristiāns Lakruā, kas dzimis Arlā, tādēļ daudzām izstādēm tēmas saistītas ar modi. "Drusku jau modes raksturs bija, bet ne tik daudz Lakruā kā paša festivāla inspirēts — lai būtu drusku atraktīvāk un piesaistītu tos, kas parasti foto festivālu neapmeklēs."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja