Latvijas armija tika izveidota, balstoties uz ģenerāļa Dāvja Sīmansona pavēli Nr. 1, 1919.gada 10.jūlijā. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, viņš kļuva arī par pirmo mūsu armijas virspavēlnieku. Pirmā kauja iesākās dažas stundas pēc armijas izveides.
Kāpēc pavēle par armijas izveidi tapa tik ilgi – astoņus mēnešus pēc Latvijas Republikas dibināšanas? Tas bija grūts laiks, bet tieši šajā laikposmā tika gūts skaidrs apliecinājums – Latvija ir ieguvusi savu neatkarību un spēj to nosargāt, pateicoties drosmīgiem jauniešiem – skolniekiem un studentiem, kas pieteicās bruņotajās vienībās pirms Cēsu kaujām 1919. gada jūnijā. Labu piemēru šo vēsturisko notikumu izpratnei sniedz režisora Viestura Meikšāna Valmieras drāmas teātrī iestudētā izrāde „Latviešu laiks”, ko pirms Jāņiem emocionālā atmosfērā izrādīja Cēsu pilsdrupās.
Karavīru loma mūsu tautas liktenī vienmēr ir bijusi milzīga. Mūsu karavīri ir izcīnījuši daudzas nozīmīgas kaujas, kurās Latvijas neatkarība iekarota pēdu pa pēdai. Arī pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā uzsāktais armijas attīstības ceļš ir bijis sekmīgs. Tā rezultātā varam lepoties ar iestāšanos NATO, kur ar panākumiem darbojamies jau piecus gadus. Šis panākums mums nav dots par velti. Mēs esam iestājušies klubā, kur tradicionāli viens stāv par visiem un visi par vienu. Tāpēc arī šajās dienās ir jāatceras un ar lepnumu jāpiemin tie mūsu karavīri, kuri Alianses misijās pilda dienesta pienākumus Afganistānā, Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā. Viņi par mūsu drošību cīnās, tāpat kā to dara igauņu, lietuviešu, amerikāņu un citu NATO valstu sabiedrotie.
Nedaudzajās fotogrāfijās no Cēsu kauju laika mēs redzam, cik trūcīgi apbruņoti un apģērbti tolaik bija mūsu karavīri. Ir skaidrs, ka tieši ar savu gribasspēku viņi pārvarēja labāk bruņoto vācu armiju un nebija apturami arī vēlākajās kaujās. Šajā ziņā man šķiet simboliski, ka pēc 90 gadiem tieši 10. jūlijā mēs Liepājā esam atklājuši jauno Jūras novērošanas sistēmu – vienu no tehnoloģiski sarežģītākajiem informācijas un datu apmaiņas kompleksiem, kāda jebkad bijusi Latvijas aizsardzības sistēmā. Mūsu progress ir bijis neapturams, un tas nedrīkst apstāties arī krīzes apstākļos.
Jaunā Jūras novērošanas sistēma pilnībā darbu sāks 2010. gadā, un tad mēs varēsim lepoties ar modernāko šāda veida sistēmu starp daudzām Alianses un Eiropas Savienības valstīm. Kā galveno ieguvumu, ko sniedz šī sistēma, es redzu iespēju precīzi noteikt kuģu, jahtu atrašanās vietu mūsu piekrastē kritiskās situācijās. Tāpat mums būs lielāka iespēja vajadzības gadījumā atklāt jūrā pazudušas personas. Tiks nodrošināta arī ātra ekoloģiskās situācijas noteikšana, ātrāk varēs pamanīt piesārņojuma radītās sekas.
Lielus panākumus Latvijas armijai ir izdevies sasniegt, tikai stāvot plecu pie pleca visās grūtībās. Mēs ar lielu cieņu un atzinību varam novērtēt to, ko mūsu karavīri paveikuši 90 gados. Dziļā cieņā atcerēsimies tos drosmīgos karavīrus, kuri šajos 90 gados upurējuši savu dzīvību vai nu kaujas laukā, vai izsūtījumā Sibīrijā, lai mēs šodien varētu dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī!
Apsveicu visus Latvijas karavīrus un viņu ģimenes šajā jubilejā un novēlu tādu izturību un gribasspēku, kāds bija Cēsu un Valmieras skolniekiem 1919. gada vasaras kaujās kopā ar Igaunijas karavīriem! Grūtības, kas jāpārvar mums, nav salīdzināmas ar to bezcerības un izmisuma priekšnojautu, kādā par savu valsti cīnījās viņi. Viņi uzvarēja, un arī mums jāspēj savas grūtības izturēt ar godu un grūtu darbu!