Izstāde ir subjektīva, ironiska interpretācija par Latvijas fotogrāfijas vēsturi, sākot ar fotogrāfijas rašanās brīdi līdz mūsdienām. Projekts Nezināmā latviešu fotogrāfija ir fragments no maģistra darba, ko autors rakstījis, absolvējot FAMU akadēmiju. Izvēlētie fotogrāfi un notikumi ir fikcija, kas provokatīvā un humoristiskā veidā raksturo Latvijas fotogrāfijas tendences un priekšstatus, jo, kā ironizē "mākslas un fotogrāfijas vēsturnieks" Ivars: "Latvijas fotogrāfi nav vērsti uz ārēju spožumu un ātru slavu. Tas padara viņu popularizēšanu starptautiskajā arēnā daudz komplicētāku. Latvijā ir daudz interesantu un spēcīgu fotogrāfu, kuru darbus raksturo ziemeļnieciska atturība, dziļums un daudzveidība."
Ivara Grāvleja radītie fotogrāfu tēli pārstāv noteiktu Latvijas fotogrāfijas periodu. Viņš secina, ka šobrīd ir ļoti grūti rekonstruēt Latvijas fotogrāfijas tendences un vēsturi, jo Pirmā un Otrā pasaules kara laikā daudzu latviešu fotogrāfu arhīvi tika iznīcināti vai pazuda. 21. gadsimta sākumā tika atrasti vairāki līdz šim "nezināmu fotogrāfu darbi" – Kārļa Kalnbērza (1892-1938), Toma Rozenbauma (1934-2014) un Jāņa Ausekļa (1947) – , kas bija paslēpti bēniņos, aprakti zem zemes vai arī kara juceklī nonākuši svešu cilvēku rokās. Jaunatklātie autori ir milzīgs pienesums latviešu kultūrai. Neskatoties uz to, ka latviešu fotogrāfi pārsvarā pārstāvējuši piktoriālās fotogrāfijas virzienu, ir daudz autoru, kuri pasaules fotogrāfijas kontekstā ir bijuši progresīvi domājoši un laikmetīgi, piemēram, Toms Rozenbaums (1934-2014), Jānis Auseklis (1947) un fotoreportieris Jānis Piparsons (1982).
"Izstādē tiks eksponēti latviešu fotomākslinieku darbi, kuri pasaules mākslas kontekstā varētu būt spoži piemēri, bet par kuriem lielākā daļa sabiedrības pat nenojauš. Kā piemēru var minēt latviešu fotofutūristu Kārli Kalnbērzu no 20. gs. 20. gadiem un Tomu Rozenbaumu, kurš sešdesmitajos gados, protestējot pret padomju iekārtu, fotografēja, nenoņēmis vāciņu no objektīva, un pēc filmas attīstīšanas palielināja vienīgi nosēdušos putekļus uz fotofilmas. Kā vienu no ievērojamākajiem 20. gadsimta 70. gadu fotogrāfiem jāizceļ Jāni Ausekli (1947). Auseklis bija pazīstams kā viens no Latvijas hipiju kopienas Lakstīgalas dalībniekiem, kurš dokumentēja hipiju bohēmu un muzikālo kultūras dzīvi. Viņš bija īpaši ieinteresēts veicināt seksuālo brīvību un cīnījās par minoritāšu tiesībām. Homoseksuālās orientācijas dēļ 1978. gadā viņu arestēja Valsts drošības komiteja un pusotru gadu Auseklim bija jāizcieš smags cietumsods," stāsta autors.
Ivars Grāvlejs (1979) ir ieguvis maģistra grādu FAMU Izpildītājmākslas akadēmijas Kino un televīzijas fakultātē Prāgā. Grāvlejs ir ne tikai fotogrāfs, bet arī fotogrāfijas pasniedzējs, neskaitāmu izstāžu dalībnieks un kurators. Laika periodā no 2004. gada autoram ir bijušas vairāk nekā 40 personālizstādes Rīgā, Prāgā, Budapeštā, Briselē un citur, kā arī mākslinieks ir piedalījies vairāk nekā 50 grupu izstādēs. Ivars Grāvlejs divas reizes nominēts Purvīša balvai. No 18. februāra līdz 12. jūnijam Ivara Grāvleja izstāde Performing for the Camera skatāma Tate Modern galerijā Londonā.