Manifesta ir viena no svarīgākajām laikmetīgās mākslas biennālēm Eiropā līdzās Documenta Kaselē un Venēcijas biennālei. Manifesta katru gadu notiek citā vietā. Šogad uz Manifesta Itālijā no Latvijas uzaicināja Evelīnu Deičmani (30) un Miku Mitrēvicu (28). Mitrēvics prezentēja Andrejsalā Mobilā muzeja laikā rādīto instalāciju Personu kolekcija (2007), Deičmane — skaņu un video instalāciju Nje mechtaj i nje dumaj /Nesapņo un nedomā. 2008).
Manifesta 7 notiek četrās nelielās Ziemeļitālijas reģiona Trentīno¬Dienvidtiroles pilsētās. Latviešu darbi ir izstādīti poļa Adama Budaka kūrētajā ekspozīcijā Mannifatturi Tabacchi Rovereto pilsētā, izstādes devīze ir Principle Hope jeb Princips cerība. Tieši par Budaka kūrēto ekspoziīcju dzirdētas labākās atsauksmes.
M.Mitrēvica Personu kolekcija ir autobiogrāfisks, trausls stāsts caur priekšmetiem, video un skaņu par cilvēkiem, ko mākslinieks saticis un kas atstājuši pēdas viņa atmiņā. E.Deičmane izstādīja audiovizuālu instalāciju, kas sastāv no četriem padomju laika atskaņotājiem un ekrāniem. "Katrs objekts attiecas uz vienu no četriem vecvecākiem un atspoguļo laikus, kuriem viņi gāja cauri. Stāstu veido viņiem pazīstamas dziesmas. Piemēram, vectēvs bija gan latviešu armijā, gan krievu, gan leģionā. Tiek atskaņota mūzika, kas viņam caur šiem laikiem gājusi līdzi," norāda māksliniece.
Ojārs Pētersons, LMA asociētais profesors, atceras: "2005.gadā būdams Venēcijas biennālē, lai redzētu mākslinieku grupas F5 (Līga Marcinkēviča, Ieva Rubeze, Mārtiņš Ratniks, Ervīns Broks) darbu; pie viena apmeklēju citas ekspozīcijas, arī Vidusāzijas valstu. Pirmā pamanāmākā bija no Gulnaras Kasmalijevas un Muratbeka Djumalijeva darba Transsibīrijas amazones skanošā Raimonda Paula dziesma par lidošanu ar vienu spārnu. Izpildītāja viena no darba sižeta varonēm — Transsibīrijas dzelzceļa vilcienu pavadone.
Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka ir mums virkne mākslinieku, kas spējīgi ar to pašu vienu spārnu lidot (otrs būtu, manuprāt, jānodrošina tiem, kuriem patīk sevi identificēt kā mākslas pasaules organizētājiem, pārzinātājiem, bīdītājiem), pat ar aizlauztu spējīgi lidot. Un gana tālu. Šoreiz Evelīna un Miks. Mūsu mākslinieki, nekomfortabli, neērti identifikācijai un klasifikācijai. Kabatā grūti līdz paņemami. Atpazīstamas plūsmas nepapildinoši. Spējīgi iezīmēt jaunus orientierus. Cerams, ka par abiem vēl dzirdēsim.
Rovereto ir maza, varbūt tik liela kā Jelgava. Blakus Bolzano un Trento. Visās pa mūsdienu mākslas muzejam, visos vērtīgas pasaules mākslas kolekcijas. Iegāju Rovereto Mūsdienu mākslas muzejā MART. Pirmais, ko dzirdu — no Gulnaras Kasmalijevas un Muratbeka Djumalijeva darba Transsibīrijas amazones skanošo R.Paula dziesmu par lidošanu ar vienu spārnu..."