Kā jau ziņots, ārēji masīvajā un vienkāršajā Lestenes baznīcas celtnē kādreiz atradās Latvijas spožākās koktēlniecības zvaigznes Nikolaja Sēfrensa XVIII gadsimta sākumā darinātie iekārtas priekšmeti, kā arī meistara Kornēliusa Rāneusa taisītās ērģeles. Darbs pie baznīcas tapšanas beigts 1754. gadā līdz ar iekārtas nokrāsošanu un apzeltīšanu. Reiz krāšņākā un mākslinieciski vienotākā Kurzemes baroka sakrālā celtne vietējiem ļaudīm patiesā izbrīnā lika iesaukties: „Ak svētā Lestene!” Tomēr pēc Otrā pasaules kara sākās regulāra baznīcas demolēšana un priekšmetu izzagšana, bet 1967. gadā tajā ierīkoja labības kalti, altāra vietā uzceļot graudu rezervuāru. Sešdesmito gadu nogalē baznīcas iekārta tika aizgādāta uz Tukuma muzeju, pēc tam - Rundāles pilsmuzeja staļļiem, kur joprojām atrodas un gaida restaurāciju 80% no saglābtās iekārtas.
Baroka pērles atjaunošanas procesu organizē šopavasar dibinātais Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds (LBAF), kura goda locekļi ir Rundāles pilsmuzeja saimnieks Imants Lancmanis un bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. „Esam baznīcā ierīkojuši apkures sistēmu un signalizāciju, lai atjaunošanas darbus varētu veikt pilnvērtīgi,” par LBAF līdz šim paveikto Dienai stāsta Lestenes draudzes pārstāve, LBAF valdes locekle Diāna Kovaļova.
I. Lancmanis norādīja, ka baznīcas iekārtas atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni 300 tūkstoši latu, neskaitot autentisku ērģeļu būvi. Šis neesot projekts, kurā tiks ieguldīti milzu līdzekļi un iesaistītas vērienīgas restaurācijas kompānijas. Lielu daļu atjaunošanas darba veikšot vairāku Latvijas amatniecības skolu audzēkņi mācību ietvaros. Pērnā gadsimta sākuma fotofiksācijas baznīcas interjerā krietni atvieglošot darbu, uzskata I. Lancmanis. Sadarbībā ar arhitektu biroju Vecumnieks & Bērziņi tuvākajā laikā ir plānots izstrādāt baznīcas interjera renovācijas projektu. „Lestenes baznīcas atjaunošana ir iespējama tikai tad, ja to uztversim kā lielu, nacionālu pasākumu, kurā Latvijai tiks atdota tās visskaistākā baroka baznīca,” tā I. Lancmanis.