Muzejs Tate Modern tika atvērts 2000. gada maijā. Bijušo elektrostaciju Temzas krastā mākslas vajadzībām adaptēja šveiciešu arhitektu Žaka Hercoga un Pjēra de Merona birojs. Tate Modern ir kļuvis par populārāko modernās un laikmetīgās mākslas muzeju pasaulē. Sākotnēji tika prognozēts, ka to apmeklēs divarpus miljonu cilvēku gadā. Apmeklētāju skaits auga straujāk, nekā cerēts, un pērn sasniedza 5,7 miljonus. Muzejam vajadzēja paplašināties.
Piebūves projekts atkal tika uzticēts birojam Herzog & de Meuron, ar kuru nesaraujami saistīts Tate Modern veiksmes stāsts. Arī pašiem arhitektiem šis ir nozīmīgākais projekts, kas nodrošinājis viņiem superzvaigžņu statusu; turpmākajos gados meistariem tika piešķirtas visprestižākās godalgas arhitektūras pasaulē: Prickera balva, Stērlinga balva, Karaliskā britu arhitektu institūta zelta medaļa, Japānas imperatora Praemium Imperiale u. c. Pēc Tate Modern ir realizēti daudzi citi milzīgi projekti: stadioni, muzeji, mākslas centri, veikali, rūpnīcas, debesskrāpji, biroju un dzīvojamās ēkas. 2017. gada sākumā tiek plānota Herzog & de Meuron projektētās Elbas filharmonijas atklāšana Hamburgā; tā izmaksās gandrīz 800 miljonu eiro.
Ķieģeļa ekspresija
Pašlaik visas mākslas pasaules uzmanība piesaistīta Tate Modern piebūvei, kuras atklāšanas svētki Londonā turpināsies visu nedēļas nogali. Blakus ģeometriski pareizajai elektrostacijas ēkai, kura ir neatņemama Temzas krastmalas silueta daļa, uzbūvēts 64,5 metrus augsts skulpturāli ekspresīvs, monumentāls, piramīdai līdzīgs tornis. Tam dots nosaukums Switch House/Komutatoru māja – atbilstoši funkcijai, kuru kādreiz pildīja elektrostacijas daļa, kuras vietu aizņem jaunais objekts.
Brutālā izskata mākslas cietoksnis veidots no brūniem ķieģeļiem, kas padara to atšķirīgu no blakus esošajām komerciālā nekustamā īpašuma celtnēm, kuras pārsvarā būvētas no stikla un betona. Arhitektūras kritiķi norāda: šajā projektā Žaks Hercogs un Pjērs de Merons nolēmuši iet pret straumi, jo parasti tiek uzskatīts, ka publiskai kultūras institūcijai jāizskatās maksimāli atvērtai, pieejamai, caurspīdīgai un draudzīgai.
Vertikālais bulvāris
Piebūves centrālā iekšējā ass ir t. s. vertikālais bulvāris – palielināta izmēra spirālveida kāpnes, kas savieno dažādus ēkas līmeņus un izstāžu telpas. Projektējot piebūvi, arhitekti ņēmuši vērā Tate Modern apmeklētāju aptaujas rezultātus – cilvēki atzīst, ka muzejā viņiem patīk pētīt citus. "Mēs esam centušies izveidot publiskās telpas, kuras būtu radniecīgas dabā sastopamajām, ja jūs, piemēram, sēžat zem koka vai uz akmens un lūkojaties apkārt," britu laikrakstam The Guardian saka Žaks Hercogs. Kritiķi slavē šveiciešu arhitektus par to, ka viņi katru nākamo objektu veido atšķirīgu, nevis reproducē identiska stila būves. Meistaru rokraksts saglabājas, taču katram projektam birojs Herzog & de Meuron piemeklē citus materiālus, detaļas un formas.
Projekts izmaksājis 260 miljonu sterliņu mārciņu (gandrīz 330 miljonu eiro), tā īstenošana ilgusi deviņus gadus. Piebūve ļauj paplašināt Tate Modern platību par 60 procentiem, turklāt tā kļuvusi par ierosinājumu padarīt muzeja saturu daudzpusīgāku, XXI gadsimta prasībām atbilstošu un piedāvāt pilnīgi jaunu Tate Modern kolekcijas pastāvīgās ekspozīcijas izkārtojumu. "Pasaules ainava, kuru mēs gleznojam 2016. gadā, ļoti atšķiras no tās, kuru gleznojām 2000. gadā, kad atvērām Tate Modern," uzsver Teita muzeju tīkla vadītājs sers Nikolass Serota.
Tate Modern uzdevums ir būt XXI gadsimta muzejam, kurš atspoguļo starptautisku mākslas panorāmu. Šā gada pavasarī par Tate Modern direktori kļuvusi pieredzējusī mākslas zinātniece Frānsisa Morisa, kura Teita struktūrā strādā kopš 1987. gada. Viņas interešu lokā ir starptautiskā māksla un sieviešu māksla. Tate Modern notikušas Frānsisas Morisas veidotās Luīzes Buržuā (2007), Jajoi Kusamas (2012) un Agneses Mārtinas (2015) retrospektīvās izstādes.
Kurā stāvā dzīvo Luīze Buržuā
Septiņdesmit pieci procenti mākslas darbu, kuri iekļauti jaunajā pastāvīgajā ekspozīcijā, iegādāti pēc 2000. gada. Skatītājiem tā būs iespēja novērtēt, kā mainījusies un attīstījusies muzeja kolekcija kopš Tate Modern atklāšanas 2000. gadā. Ekspozīcijā būs pārstāvēti 300 mākslinieku no visas pasaules. "Tajā satiksies jaunie un vecie draugi – līdzās Marka Rotko, Agneses Mārtinas un Anrī Matisa darbiem tiks izstādīti jaunieguvumi no Latīņamerikas, Āfrikas, Āzijas, Tuvajiem Austrumiem un Austrumeiropas," teikts Tate Modern paziņojumā. Kolekcijas jaunākais darbs – Aja Veiveja septiņus metrus augstā koka skulptūra – tiks izstādīts muzeja lielākajā telpā – Turbīnu zālē, kurā kopš 2000. gada tiek demonstrētas iespaidīgākās instalācijas.
Apmeklētājiem jau labi pazīstamajā Tate Modern ēkā būs aplūkojama jaunizveidotā pastāvīgās kolekcijas daļa, kas vēsta par mākslas attīstību kopš 1900. gada. Šis stāsts turpināsies piebūvē – Komutatoru mājā ir 11 stāvu, trīs no tiem tiks atvēlēti pastāvīgajai ekspozīcijai, kura aplūko laikmetīgās mākslas norises kopš 1960. gada. Piebūves pagrabstāvā ierīkotas telpas dzīvajai mākslai jeb performancei – tādējādi Tate Modern kļuvis par pirmo muzeju pasaulē, kurā izveidotas speciālas zāles šim mākslas veidam. Līdz 3. jūlijam tur tiks demonstrētas jaunas performances, kas top par godu muzeja paplašināšanai.
Viens no piebūves stāviem tiks veltīts Luīzes Buržuā vēlīnā perioda darbiem – leģendārā māksliniece, kura nomira Ņujorkā 2010. gadā 98 gadu vecumā, turpināja strādāt līdz mūža pēdējām dienām. Piebūvē atradīsies muzeja biroji, mācību telpas, veikals, kafejnīca, restorāns, Tate Modern biedru atpūtas zāles. Komutatoru mājas 5. stāvu aizņem jaunā projekta Tate Exchange telpas: šo programmu muzejs īsteno kopā ar 50 organizācijām (labdarības fondi, vietējās radiostacijas, augstskolas, veselības aprūpes centri utt.), un tā paredz meistarklašu, debašu un dažādu pasākumu rīkošanu, sabiedrības iesaistīšanu radošajā procesā. Augšējā stāvā ierīkots panorāmas laukums.
No 17. līdz 19. jūnijam muzejs būs atvērts līdz plkst. 22 un būs sarūpējis īpašu notikumu programmu. Tate Modern ir attīstījis savu digitālo saturu – tiks piedāvāta novatoriska aplikācija, jaunas interaktīvas galerijas un kopīgošanas iespējas, kas palīdzēs iepazīstināt ar muzeja ekspozīciju tos, kuri pieraduši dzīvot savos viedtālruņos.