Ekspozīciju veido darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNNM), Latvijas Mākslinieku savienības (LMS), Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, privātkolekcijām un autores īpašuma.
Šis ir noslēdzošais posms izstāžu sērijā, ko pēdējo divu gadu laikā māksliniece realizēja Latvijas muzejos un izstāžu telpā, iepazīstinot ar savu mākslu skatītājus reģionos.
Izstāde Satikšanās iecerēta kā atskats uz agrīnajiem darbiem, kas veidojuši mākslinieces rokrakstu, bet kurš šobrīd jau skatāms citā formā, krāsai un triepienam kļūstot par galvenajiem izteiksmes līdzekļiem. Šo gadu laikā gleznotājas palete ir mainījusies. Bieži dominē tumšāki, sabiedzināti toņi. Tam līdzās triepiens kļuvis vēl iedarbīgākās, radot ekspresīvu, nereti dramatisku iespaidu.
Anitas Melderes vārds latviešu mākslā zināms jau no 1972. gada, kad vēl būdama akadēmijas studente, viņa ienāca mākslas dzīvē. Jau tajā brīdī jaunā gleznotāja piesaistīja ar savu pārliecinošo rokrakstu – atraisītu, brīvu triepienu, krāšņu, optimistisku paleti, ekspresīvu glezniecību. Agrīnajos darbos manāma interese par figurālām kompozīcijām ( Jaunie arhitekti (1987), Nedēļas nogale (1981) u.c.), arī Latvijas Mākslas akadēmija 1973. gadā tiek pabeigta ar lielformāta darbu Saulē un vējā . Mākslinieces daiļradē pakāpeniski notiek pievēršanās arī citiem žanriem – portretam, klusajai dabai, aktam.
Nereti, raksturojot mākslinieces darbus, īpaši 70. un 80. gadu daiļradi, tiek lietoti vārdi "sievišķīga glezniecība", tas lielā mērā attiecās ne tikai uz izteiksmes līdzekļiem, ar kuriem strādā autore, bet arī aplūkojot tēmas, kuras savā mākslā risina Anita Meldere. Autorei daudz svarīgāk parādīt attēlojamo emocionāli stāvokli, iekšējo būtību, nevis radīt reālo, konkrēto. Šajā laikā tiek radīti vairāki pašportreti, kas apliecina, ka caur glezniecību autore izzina sevi, apkārtējos un pasauli.
Kā atzīst pati autore :"Manās gleznās ir visa mana dzīve – ikdienā pārdzīvotais un sapņi, manu dzīves priekštatu simboli materializēti krāsu valodā."
90. gadu sākumā māksliniece pievēršas abstraktajai glezniecībai, kurā joprojām strādā. Patiesībā tuvošanās abstraktajai glezniecībā ir vērojama jau iepriekš un šāds solis ir tikai loģisks turpinājums gleznotājas daiļradē. Pats abstraktā perioda sākumposms autorei saistās ar prieku par jaunatklāto izteiksmes brīvību un tās baudīšanu.
Šobrīd mākslinieces kompozīcijās vērojama dabas klātbūtne, tās mainība un spēks. Atsevišķas dabas norises, piemēram, zibens, negaiss, mākoņi, snieguši impulsu radošajā darbā.
Šobrīd līdzās aktīvajam radošajam darbam māksliniece strādā Rīgas Tehniskajā universitātē, ir Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Tēlotājas mākslas katedras vadītāja un docente. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijās, privātkolekcijās Latvijā un Ārzemēs.