Ik gadu vasarā Zalcburgas festivāla laikā galerija Thaddaeus Ropac iepazīstina skatītājus ar mūsdienu ievērojamāko autoru daiļradi. Šona Skalija ekspozīciju veido lielformāta gleznas no sērijām Gaismas siena un Sauszemes līnija, akvareļu izlase un monumentāla skulptūra Iekštelpu guļamvieta (2020) – tornis, kas radīts no atkārtoti izmantotiem dzelzceļa gulšņiem. Skulptūra izstādīta galerijas dārzā un sniedz ieskatu mākslinieka tēlniecības praksē.
Šona Skalija mākslu raksturo Eiropas glezniecības tradīciju saplūšana ar amerikāņu abstrakcijas elementiem. Viņa gleznu saknes ir meklējamas pieredzē un sajūtās. "Manos darbos apzināti ir ietverts dzīves raupjums," apgalvo mākslinieks. "Kad man reiz lūdza definēt, kas ir radošums, es atbildēju vienā vārdā – netīrība. Vienmēr attiecinu savus darbus uz reālo pasauli, tā nav izteikta abstraktā glezniecība. Esmu spēris soli prom no tās," viņš piebilst.
Mākslinieks Šons Skalijs savā darbnīcā. Publicitātes foto
Šona Skalija gleznu struktūru veido horizontāli un vertikāli izkārtotas krāsu joslas vai daudzslāņaini krāsu bloki – darbos tiek sasniegts līdzsvars starp refleksiju un vitalitāti. 1998. gadā sāktajā sērijā Gaismas siena Šons Skalijs izkārto vertikālus un horizontālus krāsu blokus tā, ka tie veido glezniecisku arhitektūru, kas ir līdzīga masīvam ķieģeļu mūrim. Tumši toņi, kas atgādina koka sijas, mijas ar kontrastējošām, spilgtākām krāsām. Toņu un spilgtuma variācijas imitē gaismas iespaidu, vienlaikus radot spriedzes un kustības sajūtu. Šona Skalija biezie krāsas slāņi, kā stāsta mākslinieks, "spiež viens otru, bet tajā pašā laikā atbrīvo telpu viens otram". Vietās, kur krāsu lauki saduras, atklājas gleznas dziļākie slāņi.
Gaismas sienas darbus ir ierosinājis pilsētvides konteksts, savukārt sēriju Sauszemes līnija, kas sākta 2013. gadā, ir iedvesmojusi Šona Skalija Norfolkā uzņemtā fotogrāfija: attēlā ir iemūžināta zālāja, Ziemeļjūras un apmākušos debesu horizontālo līniju mijiedarbība. Sauszemes līnijas gleznu kompozīciju veido dabas pasaules parametri, kas iezīmē atkāpšanos no iepriekš mākslinieka darbos dominējošās ģeometriskās struktūras. Turklāt šajos darbos mākslinieks nereti izmanto krāsu paleti, kas atsauc atmiņā Gistava Kurbē un Kaspara Dāvida Frīdriha glezniecību.
Šona Skalija darbos ģeometrisko formu racionālo precizitāti caurvij jutekliskas, cilvēciskas īpašības, kas izraisa dziļi emocionālu reakciju. Gleznās ir attēlota pilsētas vai dabas, indivīda un visas cilvēces realitāte. "Cenšos apvienot divas tendences, kas cilvēces vēsturē ļoti ilgi ir bijušas pretrunā, – loģisko un romantisko," uzsver mākslinieks. "Raugoties no rūpnieciska un metodiska viedokļa, var konstatēt, ka māksla ir bezjēdzīga. Tā pilda pavisam citu funkciju – māksla sevī nes brīnumu un noslēpumainību," viņš uzskata.
31. jūlijā Filadelfijas Mākslas muzejā noslēdzās Šona Skalija retrospekcija, kas bija veltīta viņa daiļrades pusgadsimta jubilejai. Pašlaik Eiropā ir aplūkojamas vēl divas Šona Skalija izstādes – Laikmetīgās mākslas centrā Toruņā (līdz 11. septembrim) un Boloņas Modernās mākslas muzejā (līdz 9. oktobrim). Izstāde Zalcburgā būs skatāma līdz 24. septembrim.
Informācija: ropac.net