20. gs. 70.-90. gados māksliniece Violeta Jātniece iekļāvās nozīmīgo keramiķu lokā - Silvija Šmidkena, Valdis de Būrs, Izabella Krolle, Leons Lukšo, Pēteris Martinsons, Latvīte Medniece, Aija Zīle, Skaidrīte Cihovska. Violetas Jātnieces radošais rokraksts izcēlās ar konstruktīvu domu un tēlainību dekoratīvās objektu grupās: Melnie akmeņi (1974), Uguns (1986), Vabole (1987) u.c.
Violeta Jātniece (Kalniņa) no 1945. gada mācījās Rīgas 1.pamatskolā un no 1952. gada Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā.
Violeta Jātniece RLMV Keramikas nodaļu beidza 1957. gadā pie vadītājas Mildas Brutānes ar darbu Kamīns.
No 1957. līdz 1958. gadam Violeta Jātniece strādāja bij. Rīgas krāsns podiņu fabrikā un piedalījās Maskavas metropolitēna stacijas Rižskaja apdarē (1958, arh. Artūrs Reinfelds (1911-2003), Vaidelotis Apsītis (1921-2007), interjera arhitekts Ģirts Vilks (1909-1983), keramiķis Ēriks Ellers (1924-1994), tēlnieks Oļegs Skarainis (1923-2017), Krievija). Keramikas apdares flīzes tika izgatavotas majolikas tehnikā un terakotā ar Rīgas pilsētvides veidotiem motīviem: Opera, Pulvertornis, Zviedru vārti, Lielā Ģilde u.c.
No 1958. gada Violeta Jātniece studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozarē .
Violeta Jātniece 1964. gadā absolvēja LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozari ar diplomdarbu Fajansa servīze kafejnīcai par Vecrīgas tēmu, vadītājs Georgs Kruglovs.
Pēc LMA absolvēšanas Violeta Jātniece strādāja un izgatavoja trauku prototipus ražošanai LPSR Mākslas fonda (MF) Mākslas keramikas fabrikas darbnīcā (1964-1967), Maskavas ielā 255.
No 1966. gada māksliniece darbojās LPSR MF Ķīpsalas keramikas darbnīcā, Balasta dambī 34. No 1969. gada Violeta Jātniece strādāja MF Ķīpsalas Eksperimentālajā keramikas darbnīcā, kas bija radīta kā profesionālo mākslinieku radošo darbu izveides darbnīca Latvijā.
1983. gadā Ķīpsalā tika uzcelta jauna MF Eksperimentālo darbnīcu ēka ar darba telpām un izstāžu zāli. Ķīpsalā vienā darbnīcā strādāja 2 mākslinieki, un Violeta Jātniece darbnīcu dalīja ar keramiķi Skaidrīti Cihovsku. Ķīpsalas darbnīcas aktīvās darbības laikā 20.gs. 70.-80. gados tika aktīvi radīti darbi, lielizmēra cepļi izmantoti arī dārza keramikas tapšanā, bieži rīkotas izstādes, kā arī veidoti kontakti ar latviešu trimdas māksliniekiem ASV un Rietumeiropā.
Sadarbībā ar MF kombinātiem Violeta Jātniece darinājusi plastiskus dekorus iekštelpu un ārtelpu mākslinieciskajam noformējumam. Interjeri tika realizēti emocionāli spēcīgā un reizē formās atturīgā modernisma valodā. Violeta Jātniece piedalījās bij. zvērsaimniecības Gauja kultūras nama interjera apdarē. Violeta Jātniece veidojusi dekoratīvu kompozīciju bij. A. Pelšes Rīgas Politehniskā institūta (tag. Rīgas Tehniskās universitāte) Ķīmijas fakultātes interjeram. Kopā ar keramiķi Skaidrīti Cihovsku māksliniece radīja interjera noformējumu bij. restorānam Sčecina (Pilsētprojekts, arhitekti A. Paperno, Mihails Brodskis un T. Krimska, MF LMK interjera mākslinieki Dzintra Zvejniece (1939-2002) un Andrejs Zvejnieks (1939-2018), sienas gleznojums – Guntis Strupulis (1933-1974), Rīga, 1971). Kafejnīcas noformējums bija saistīts ar jūras tematiku, uz sienas tika radīts gleznojums Sčecinas panorāma.
Violeta Jātniece piedalījās izstādēs no 1964. gada, pirmā izstāde - 1.Republikāniskā Keramikas izstāde (1964, Mākslinieku nams). Keramiķes darbi bija eksponēti izstādēs: Republikāniskā Lietišķās mākslas izstāde LPSR-25 (1965, bij. Valsts Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zāle, AMM, LNMM), 2.Republikāniskā Keramikas izstāde (1966), Baltijas republiku lietišķās mākslas izstāde (1968, bij. Ļeņingrada, Krievija), Republikāniskā Lietišķās mākslas izstāde V.I.Ļeņinam - 100 (1970, bij. Latvijas PSR Valsts mākslas muzejs, LNMM), Keramika un ziedi (1970 - Mākslinieku nams, 1973 - Valsts Mākslas muzejs, 1974 - AMM), Republikāniskā Lietišķās mākslas izstāde (1971, AMM, LNMM), Vissavienības izstāde PSRS keramika (1971, 1975, Viļņa, Lietuva), PSRS republiku tautas daiļrade (1972, Vašingtona, ASV), Baltijas valstu lietišķās mākslas triennāle (1983, Tallina, Igaunija, balva). Māksliniece piedalījās Ķīpsalas keramiķu grupas izstādēs Krūze (1989, bij. izstāžu zāle Ķīpsala), Dzīvot caurvējā (1996, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM), LNMM, Ķīpsalas 45 gadu jubilejas izstāde), Mākslinieki palīdz māksliniekiem (1994 - DMDM, 1995 - Olborga, Dānija), Baltiešu keramika Kalamazū (1998, bij. Porcelāna galerija; izstādē piedalījās Latvijas mākslinieki: Skaidrīte Cihovska, Violeta Jātniece, Pēteris Martinsons, Arnis Pelšs, Dainis Pundurs, Ilona Romule, Juta Rindiņa, Kalamazū, ASV), Uzdāvinātais laiks (2002, DMDM), Septiņas degošas sveces (2004, bij. izstāžu zāle Ķīpsala), Visur tie māli (2006, DMDM). 2014. gadā keramiķe piedalījās izstādē Jūga māksla (LMS galerija).
Violeta Jātniece bija ļoti aktīva dārza keramikas izstāžu organizatore un dalībniece. Sākotnēji izstādes norisinājās Rīgas Doma krustejā (no 1969, 1.-6. Republikāniskā dārza keramikas izstāde). No 1981. gada 7. Republikāniskā dārza keramikas izstāde un vēlākās notika Republikas Dārzkopības un biškopības biedrības (DBB) dārzā Siguldā.
Violeta Jātniece piedalījās starptautiskajos simpozijos, konkursa izstādēs un arī Latvijas mākslu reprezentējošās keramikas skatēs ārzemēs. Jāmin Valorisa (1970, Francija), Gdaņska (1973, Polija), Faenca (1979, Itālija), Gēteborga (1986, Zviedrija), Arizonas Universitātes muzejs (1991, ASV, kopā ar Pēteri Martinsonu) u.c.
Violeta Jātniece rīkoja personālizstādes un nelielas grupu izstādes: Akvarelista Raimonda Gintera un keramiķu Dzintras Indriksones, Violetas Jātnieces, Latvītes Mednieces un Pētera Martinsona darbu izstāde (1968, bij. MF mākslas salons nr.3), Violeta Jātniece, Skaidrīte Cihovska. Keramika (1978, bij. AMM Velvju zāle, LNMM), izstādi kopā ar Skaidrīti Cihovsku (1978, Skrundas kultūras nams), Gaiss, zeme, uguns, ūdens (1985, MF izstāžu zāle Ķīpsala, 1986, Tallina, Igaunija, ar Izabellu Krolli, Inesi Āboliņu, Pēteri Martinsonu, Skaidrīti Cihovsku), Violetas Jātnieces personālizstāde (1990, DMDM, LNMM), Pudeles (1998, bij. salons Apsīda), Inventarizācija (1999, bij. Ķīpsalas Keramikas nams), Rudens rozes pavasarī (2008, SIA Rīgas nami Melngalvju nama pagrabs, Rīga) u.c.
Violetu Jātnieci daiļradē saistīja dekoratīvas formas izteiksmības un keramikas tehnoloģiju iespēju atklāsme.
LMS biedre Violeta Jātniece bija no 1969. gada un tika uzņemta ar keramiķu Ritas Einbergas, Silvijas Šmidkenas, Daiņa Krastiņa rekomendācijām, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Rūdolfa Heimrāta (1926-1992) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Jūrmalas muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Limbažu muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.