Piemēram, NRTVP loceklis Andris Mellakauls, kuru amatam izvirzīja "Tautas" partija. Viņš Dienai ir paskaidrojis, ka uzdot jautājumu par to, kuru kandidātu viņš varētu atbalstīt LTV ģenerāldirektora vēlēšanās neesot žurnālistika. Acīmredzot partijas ieliktenim ir piemirsies, ka žurnālistikā viens ļoti ierasts process saucas "uzdot jautājumus par to, kas varētu notikt nākotnē". Būtu interesanti uzzināt, ko A. Mellakauls tādā gadījumā uzskata par žurnālistiku. Vēl interesantāk būtu uzzināt, kāpēc viņš kā politisks ieliktenis NRTVP ir nolēmis pret Dienas reportieri izturēties vienkārši nepieklājīgi -- pēc paziņojuma, ka reportiere nedarbojas ar žurnālistiku, viņš ir nometis klausuli. Cik jauki.
Uzmanību piesaista arī "zaļo zemnieku" pārstāvis Imants Skrastiņš, no kura mutes par kandidātu Edgaru Kotu ir nācis šāds atzinums: "Viņš kopš ar Jāni Holšteinu jau ir paveicis ļoti, ļoti daudz, varu tikai novēlēt tā turpināt." Tūlīt pat viņš arī atzinis, ka nav lasījis Valsts kontroles ziņojumu, kurā ir visai sīki paskaidrots, kas tad ir tas "ļoti, ļoti daudz" (vai pareizāk sakot finanšu pārkāpumu labošanā ļoti, ļoti maz), ko abi minētie kungi pēdējo gadu laikā televīzijā ir sastrādājuši. Un te nu laikam ir mazāk jādomā par ielikteņiem un viņu dīvainību, jo I. Skrastiņš kā nekā pārstāv politisku organizāciju, kurai ir vienkārši elpu aizraujošs talants, dažādiem amatiem izvirzīt ļaudis bez pat mazākām rūpēm par to, vai viņi attiecīgajam amatam varētu būt piemēroti. Piemēram, kriminālnoziegumos apsūdzēta persona par premjerministru.
Savukārt Latvijas ārpolitikas kūrētājs un Krievijas vēlēšanu likuma kaismīgais atbalstītājs Ābrams Kleckins žurnālistei ir paskaidrojis, ka viņš lēmumu pieņems pēc tam, kad būs ticies ar vēl diviem cilvēkiem, kuru identitāte neesot žurnālistes darīšana. Ā. Kleckinam šķiet, ka neviens no pašreiz izvirzītajiem kandidātiem nav "spožs", turklāt paša Ā. Kleckina izraudzītais "spožais" kandidāts (laikam jau NRTVP priekšsēdētāja kaismīgi aplidotais Edijs Bošs) no šī pagodinājuma ir atteicies.
Kārtējo reizi jāatzīst NRTVP kā iestādes bezjēdzīgums. Latvijas televīzijai ir vajadzīgs ģenerāldirektors, kurš gan saprot finanses, gan arī saprot radošo procesu, kāds LTV ir centrālais darbs. Šī cilvēka atrašanu uzticēt ļaudīm, kuri par amatu var pateikties politiskajām partijām, nozīmē procesa automātisku politizēšanu. LTV (un arī Latvijas radio) ģenerāldirektora izvēle būtu jāuztic komisijai, kurā acīmredzot būtu jāpiedalās arī politikāņiem, jo LTV galu galā ir sabiedriskā televīzija, bet kurā daudz lielākai teikšanai būtu jābūt arī pašas televīzijas ļaudīm. Varbūt tad beidzot mēs varētu cerēt uz ģenerāldirektoru, kuram nav jādomā par savu politisko aizmuguri, un tad arī visi horizontālie taimkodi un finanšu problēmas varētu kļūt par senu, bet laimīgā kārtā pārvarētu murgu.
Jauku visiem dienu!