Līdz 10. jūnijam Rīgas mākslas telpā būs aplūkojama koncertizstāde Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr..., kuras kuratore ir Luīze Lismane. Sarunā ar KDi viņa atklāj, ka ekspozīcijas pirmsākumi ir meklējami jauniešu kora Kamēr... pusē. Ar mākslinieku Ilmāru Blumbergu vokālo kolektīvu saista ilgstoša sadarbība, kas sākusies 1999. gadā un turpinājusies līdz mākslinieka aiziešanai mūžībā 2016. gadā. Pateicībā par milzīgo ieguldījumu kora vizuālās identitātes radīšanā koris Kamēr... nolēma izveidot jaundarbu koncertvakaru, kura uzmanības centrā bija Ilmāra Blumberga kalpotāja tēls.
Šajā projektā tika iesaistīti septiņi komponisti, ar kuriem koris ir sadarbojies iepriekš. "Blumbergs apzīmēs visu – tik iedod viņam laukumu! Taču viņa uzticami sīkskribelīgais rokraksts apbrīnojamā veidā atblāzmojas milzīgi plaši un unikālā dailē – līdzīgi kā papīrā kaltais nošu raksts ierezonējas Mālera orķestra simfonismā," saka viens no projektā iesaistītajiem komponistiem Ēriks Ešenvalds, kurš ir radījis skaņdarbu Tas, kas tālumā, kurā dzirdams Ilmāra Blumberga drauga un domubiedra Imanta Tilberga jeb imt dzejolis no krājuma Nāka. Tas izskanēja abos koncertvakaros (pirmais notika 23. maijā, otrais - 24. maijā), no kuriem jau tālāk ir attīstījusies doma par izstādi.
Septiņi komponisti, radot opusus šai programmai, iedvesmojušies no Ilmāra Blumberga mākslas motīviem un dzīves gājuma. Skaņdarbus radījuši kora draugi Georgs Pelēcis, Ēriks Ešenvalds, Pēteris Vasks, Juris Karlsons, Gabriels Džeksons, Dobrinka Tabakova un Vītauts Miškinis. Koris Kamēr… Rīgas mākslas telpā uzstājās sava mākslinieciskā vadītāja Jāņa Liepiņa vadībā. Koncerta radošajā komandā darbojušies režisors Viesturs Kairišs, horeogrāfe Elīna Lutce un gaismu mākslinieks Egils Kupčs.
Doma materializējas
Rīgas mākslas telpas Lielajā zālē ir aplūkojami darbi ar kalpotāja tēlu, kas ir gājis cauri Ilmāra Blumberga daiļradei kopš 1993. gada. "Tas esmu es. Pats," izstādes kuratore citē mākslinieku, kuru šis tēls ir nodarbinājis vairāk nekā divdesmit dzīves gadu. Šajā izstādē ir eksponēts ap piecdesmit darbiem, tā piedāvā unikāli plašu kalpotāja tēla retrospekciju un ļauj izsekot tā attīstībai – no vertikālas figūras, kura kļūst arvien pazemīgāka un pazemīgāka.
Ilmārs Blumbergs rakstījis: "Sākums šai zīmei radās kā abstrakta, nekonkrēta doma. Lēni, viļņojoties kā jūrai, doma materializējās, ieguva miesu, kaulus un nosaukumu. Tā uzzīmējās un uzgleznojās. Tā pārvērtās un mainījās. Nav zināms, kas notiks ar kalpotāju. Kā uzzīmēsies vai izveidosies nākamā figūra. Beigas kalpotājam es neuzzīmēšu. Tā paliks nepabeigta."
Ekspozīcijas kuratore Luīze Lismane uzsver, ka Ilmārs Blumbergs kalpoja korim, koris – sabiedrībai, savukārt izstādes veidotāji – māksliniekam. "Pie ieejas izstādē ir radīts tāds telpiskais risinājums, kas par kalpotāju liek būt arī ikvienam ekspozīcijas apmeklētājam," piebilst Luīze Lismane.
Izstādes Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr... grafisko dizainu ir veidojis Brālis Y, kurš ir bijis pastāvīgs kolēģis mākslinieka īstenotajos projektos un veidojis tiem datorgrafiku. Par izstādes līdzkuratoru ir kļuvis Ilmārs Blumbergs juniors, kurš ikdienā nodarbojas ar jurisprudenci un jaunajā mākslas projektā ienācis ar savām zināšanām par tēvu, nospēlējot būtisku lomu izstādes veidošanā, atzīst kuratore.
Pašas Luīzes Lismanes pirmās atmiņas par mākslinieku ir saistītas ar mācību laiku Limbažu mākslas skolā, kad viņa ir šķirstījusi mākslas katalogu un ieraudzījusi Ilmāra Blumberga darbu no sērijas Logi/Windows (2000), kas toreiz uz nākamo mākslas zinātnieci ir atstājis ļoti dziļu iespaidu. Jau studiju gados Latvijas Mākslas akadēmijā Luīzei Lismanei ir radusies doma par interviju ar Ilmāru Blumbergu, kas toreiz nav realizējusies, taču savā ziņā tā ir īstenojusies tagad – līdz ar izstādes Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr... veidošanu.
Zīmējuma skaņa
Darbus izstādē papildina audioperformance, kura savulaik ir tikusi ierakstīta Ivara Vīgnera studijā Ilmāra Blumberga personālizstādei Zīmējumi ir kastītē, kas 2003. gadā bija aplūkojama Rīgas galerijā. Šajos skaņdarbos ir dzirdama papīra skaņa, ogles švīkstoņa un bezgalīgas prieka straumes.
Ekspozīcijas kuratore stāsta, ka, klausoties vai lasot mākslinieka sniegtās intervijas, viņa ir ievērojusi, ka Ilmārs Blumbergs ik pa laikam ir mēdzis izteikt skaņās to, kā viņš ir zīmējis, vilcis līnijas. "Viņš centās savu vizuālo mākslu padarīt trokšņaināku, savukārt audiomākslu – vizuālāku, tāpēc man šķiet, ka sadarbība starp Ilmāru Blumbergu un kori Kamēr... nav nejauša, tā ir absolūti loģiska. Tajā viņi viens otru ir papildinājuši un varbūt pat ietekmējuši," uzskata Luīze Lismane.
Ar Ilmāra Blumberga un kora Kamēr... sadarbības augļiem var iepazīties Rīgas mākslas telpas Intro zālē. Tajā ir eksponēti visi publicitātes materiāli, kas ir radīti piecpadsmit gados: plakāti, bukleti, ieraksti. "To noformējumā vairākkārt atkārtojas dzeltenā izmantojums," norāda izstādes kuratore. Viņa atgādina, ka stroncija dzeltenais ir bijis nozīmīgs visas Ilmāra Blumberga daiļrades elements. Vairākkārtīgi ticis izmantots arī rokas motīvs, piemēram, uz albuma Veltījumi (2007) vāciņa ir redzamas saliktas rokas, starp kurām plešas nakts kā bezgalība un atgādina kalnu virsotni.
Īpaši šai izstādei ir radīta animācija, kurā ir attēlots vairāku darbu īstenošanas process – no skices līdz galarezultātam. To vidū ir kora Kamēr... vērienīgais projekts Pasaules saules dziesmas (2008), kurā apkopoti septiņpadsmit komponistu jaundarbi par sauli. Katram tā ir cita. Ne tikai muzikālajās kompozīcijās, bet arī Ilmāra Blumberga darbos.
Sadarbībā ar Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fondu
