"Klasiskā" definīcija ētikai, protams, saistās ar morāli, nevis ar "izdzīvošanu". Jau 1387. gadā senfranču valoda to definēja kā "morāles pētīšanu". Oksfordas vārdnīcā: "Morālie principi, kuri pārvalda vai ietekmē rīcību." Keimbridžas vārdnīcā: "Akceptētu uzskatu sistēma, kura ietekmē rīcību, it īpaši, ja šīs sistēmas pamatā ir morāle." Vai arī, ja labpatīkas vietēja rakstura informācijas avoti, Latviešu konversācijas vārdnīcā: "Tikumības mācība. Ētiku var uzlūkot arī par praktisku filozofiju, jo līdzīgi tam, kā loģika vērtē domāšanu no pareizības, tā ētika vērtē cilvēka darbību no tikumības viedokļa. Ētika ir tas pats, kas morāles (no latīņu mores, tikumi) filozofija."
Situācija, protams, ir skaidra. Vārds "tikumība" Kalvīša vadītajai politikāņu bandai ir absolūtākais svešvārds. Konteksts, kādā premjers piedāvāja savu "klasisko definīciju" bija Aivars Lembergs un fakts, ka par spīti mājas arestam, viņš (un ne tikai viņš) spītīgi turas pie pārliecības, ka joprojām jābūt Ventspils mēram. Tam ar tikumību nav absolūti ne mazākā sakara. Civilizētās valstīs smagos kriminālnoziegumos apsūdzētas personas protas un pašas atsakās no amata. Banānu republikā cilvēks iekrampējas pie krēsla, banānu republikā atsevišķi "žurnālisti" par to aplaudē, un banānu republikā viena no valsts augstākajām amatpersonām atsakās skaidri pateikt, ka tas nav pieņemami. Ja A. Lemberga rīcība ir vērsta "uz izdzīvošanu", tad lūk, kalvīšprāt tā ir ētiska rīcība. Neatceros visā mūžā sastapis citu politikāni, kurš tik ļoti ciestu no apstākļa, ka mute sāk kustēties, pirms smadzenes ir iesilušas.
***
Savukārt pāris nosacīti nozīmīgas "krievu" organizācijas Latvijā paziņojušas, ka 8. septembrī tās maršēs pa Rīgu un pieprasīs to, kas prasīts jau sen -- valodas un vēlēšanu tiesības nelatviešiem. Neko nepanāks ar defilēšanu pa ielu, organizētāji solas ķerties pie radikālākām metodēm, "kā Francijā". Zinot, kas pērn notika atsevišķos Parīzes mikrorajonos, šķiet, ka tas jau ož pēc stipri nelikumīga vardarbības drauda, bet ne par to šis stāsts. Pasākuma organizētāji arī paskaidrojuši, kāpēc viņi izvēlējušies tieši 8. septembri -- tā, lūk, ir Kuļikovas kaujas gada diena. Kad notika Kuļikova kauja? 1380. gadā. Šī šķiet tieši slāvu tautām raksturīga lieta -- Serbi bijušajā Dienvidslāvijā agonē par Kosovas nākošo neatkarību, jo kaut kad 13. gadsimtā tieši Kosovas teritorijā noticis kaut kas serbu vēsturei nu varen nozīmīgs. Nosacīti citā kontekstā, bet vienalga varu atkārtot to, ko esmu rakstījis daudzreiz un sen -- cilvēki, kuriem skats ir piekalts pagātnei, nekad nebūs spējīgi raudzīties nākotnē.
Jauku visiem dienu!