Parlamentā uzlabos drošības likumus?

Iepriekšējo reizi iemesls likumu virzīšanai bija nepieciešamība pēc parlamentārās kontroles. Kas gan toreiz skaidri izskatījās pēc diktatūras ieviešanas un pilnīgas specdienestu kontroles no valdošo politiķu puses. Arī šoreiz iemesls, kāpēc likumi sākuši ceļu uz parlamentu ir tas pats – nepieciešama skaidra parlamentārā kontrole. Ko, protams, nevar apšaubīt, jo tā ir dabiska parlamentārā un demokrātiskā valstī. Vienīgā iespējamā demokrātiskā kontrole pār specdienestiem. Vien ar noteikumu, ka skaidri noteiktas arī pašu specdienestu tiesības nesniegt informāciju, ja tā apdraud lietas virzību vai cilvēkus, kas snieguši vērtīgu informāciju.  Pēc iepriekšējā skandāla, kas noveda pie valdības krišanas, pie likumiem solīja strādāt nopietni un rūpīgi. Ir pagājuši gandrīz divi gadi un tas, kas nonāks parlamentā, ir dažas lapiņas ar dažiem grozījumiem likumos. Nekā pārsteidzoša un nekā īpaši draudīga vai pārprotama. Gaidīto apjomīgo grozījumu vietā - atsevišķi uzlabojumi. Par dažiem no tiem var diskutēt, bet bez uztraukuma, ka tur paslēpta kāda viltība kā iepriekšējo reizi. Var strīdēties, vai parlamentam ir tiesības kaut ko uzdot ģenerālprokuroram vai tā tomēr ir izpildvaras funkcija. Es uzskatu, ka parlamentam ir tiesības kaut ko pārbaudīt drošības iestādēs, tikai pieaicinot prokuroru un parlamentam nav tiesību jaukties atsevišķu lietu virzībā pat prokurora klātbūtnē. Bet tie ir diskutējami jautājumi, kuriem var atrast kopsaucēju, neizjaucot varas līdzsvaru. Uzteicami, ka likumu grozījumos parādījies pants, kas paredz drošības iestādēm tiesības neizpaust informāciju, ja tā ir pietiekami jūtīga, lai būtu glabājama īpaši rūpīgi.Pirms diviem gadiem koalīcija (kas arī sastāvēja no pašreizējām partijām), uzstāja, ka situācija ir nopietna un drošības iestādes obligāti jākontrolē. Tas, kas tapis šo gadu laikā ir spilgts pierādījums, ka toreiz koalīcijai bija kāda cita vajadzība, ne demokrātiska kontrole. Ar ko beidzās iepriekšējā drošības likumu epopeja, mums ir zināms. Atliek tikai rūpīgi sekot līdzi, vai tie „uzlabojumi”, kurus koalīcija grasās veikt parlamentā, būs vērsti uz demokrātisku vai totalitāru kontroli pār mūsu valsts drošības iestādēm. Un vai koalīcijas vajadzības, salīdzinot ar iepriekšējo reizi, būs saprotamas arī sabiedrībai.