Vidusšķiras tiešām trūkst, toties ir saujiņa bagātu cilvēku, un ir daudzi, kuri par vidusšķiru nekļūs, ja tiks saglabāta esošā lietu kārtība.
Laikā no 1997. gada līdz 2006. gadam Džini indekss Latvijā ir audzis no 30 uz 39. Pateiksim vienkāršāk. Teju par 30 procentiem ir pieaugusi plaisa starp bagātajiem un nabagajiem. Trīs ceturtdaļas visa kopprodukta pieauguma šajā lieliskās izaugsmes periodā ir darījušas pārtikušākus tos, kas arī pirms tam vidusšķiru bija atstājuši tālu iepakaļ. Septiņi treknie gadi vieniem jau ir bijuši, bet citiem, kā valdošie sola tagad, vairs neiestāsies.
Vidusšķira nerodas, ja ārsts rezidents saņem 250 latus. Vidusšķira rodas, ja nodokļu un atalgojuma sistēma ir taisnīga. Ja tā rada sajūtu, ka darbs ir pienācīgi novērtēts. Ja pareizo sajūtu nav, tad Latvijai vienīgā 1. vieta The Economist ikgadējā statistikas pārskatā ir saistībā ar vismazāko dzimušo bērnu skaitu uz 1000 sievietēm.
Tāpat kā amerikāņiem šobrīd, arī sabiedrībai Latvijā būs izvēles iespēja. Vai tā grib pārmaiņas, vai sīknaudu. Es esmu par pārmaiņām.