Pēcatmodas paaudzei jāsāk rīkoties

Tātad iznāk, ka politika jāatstāj negodīgajiem!Šāds uzskats, manuprāt, ir pamatiemesls, kāpēc Latvija šodien atrodas tādā strupceļā. Cilvēki pārāk ilgi ir uzskatījuši, ka lietām jānotiek pašām no sevis. “Es nobalsoju un tagad nu dariet jūs!”. Tā sistēma nevar darboties. Deputātiem un valdībai ir jājūt nemitīgs sabiedrības spiediens, kas liek ieklausīties, sadzirdēt un meklēt risinājumus. Kamēr cilvēki burkšķēs savu draugu un paziņu lokā, izkliegs savu sašutumu anonīmos interneta komentāros vai apmierināsies ar atklāto vēstuļu rakstīšanu, tikmēr tie, kas ir pie varas, var justies mierīgi. Lai jau “kvaukšķi rej”! Tomēr varas attieksme mainās, tiklīdz cilvēki apvienojas kopīgai rīcībai. Lietussargu revolūcija nogāza Kalvīti, 13.janvāra protesti izraisīja Prezidenta prasību Saeimai un valdībai līdz 31. martam padarīt sešus darbus. Pēc zemnieku protestiem un bailēs no vēl lielākiem protestiem valdība beidzot palīdzēs lauksaimniekiem.Daudzi man pēdējā laikā ir izteikuši arī tādu aicinājumu: „Sandra, sāc veidot jaunu Tautas fronti!” Tomēr uzskatu, ka ne jau man tas jādara. Tas jādara paaudzei, kurai pašai savas Atmodas vēl nav bijis. Tieši jaunajiem jākļūst par tā spēka kodolu, kas Latviju padarīs par normālu valsti. Tas ir jauno uzdevums un pienākums. Es esmu gatava pievienoties, jo man ir iepriekšējās Atmodas pieredze un es zinu demokrātijas vērtību un ticu taisnīguma uzvarai.Atcerieties, kurš radīja Atmodu? Ne jau tie daži desmiti cilvēku, kas pirmie aicināja apvienoties. Atmodu radīja tie simti tūkstoši, kas atsaucās un sakustējās. Atmodas kodols un vairākums bija drosmīgi un apņēmīgi trīsdesmitgadnieki, kas bija gatavi prasīt neiespējamo. Viņiem pievienojās pārējie – vecākā paaudze ar savu pieredzi un jaunieši ar savu enerģiju. Trešās Atmodas paaudze prasīja neiespējamo. Latvijas brīvību. Mēs prasījām un mums izdevās.. Tagad jārīkojas brīvās Latvijas pirmajai pēcatmodas paaudzei! Politikā jāienāk jauniem cilvēkiem. Citādi viss paliks pa vecam.