Izstādes nosaukumā minētā ofortu sērija Ko Latvijas meži šalc, tāpat kā krāsainā oforta lapa Dzejnieka kaps, ir starp Riharda Zariņa daiļrades būtiskākajiem sasniegumiem, kļūstot par mākslinieciski augstvērtīgu latviešu nacionālās mākslas apliecinājumu daudzos starptautiskos projektos, izstādes pieteikumā raksta tās kuratore Marita Bērziņa, LNMM Grafikas kolekcijas glabātāja. Stājgrafikai mākslinieka daiļradē ir būtiska vieta, un tās nozīmīgākā daļa pārstāv nacionālā romantisma un simbolisma tradīcijas, ko vēlāk papildināja arī jūgendstila elementi. «Kompozīcijās bieži risināta latviešu mitoloģijas, teiksmainās vēstures un folkloras tematika. Darbu izpildījumā vērojams gan ornamentāla dekoratīvisma, gan reālistiska tēlojuma paņēmiena lietojums, kas var apvienoties arī vienā kompozīcijā," stāsta Marita Bērziņa.
Vidzemnieks Rihards Zariņš mākslinieka amatu apguva Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, pēc tam zināšanas papildināja, mācoties pie atzītiem meistariem Berlīnē, Minhenē, Vīnē, Parīzē. Vēlāk Latvijā viņš izveidoja un ilgstoši (1921–1936) arī vadīja Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu. Izstādē LNMM atsevišķa sadaļa veltīta arī šīs meistardarbnīcas audzēkņu darbiem.
Līdzīga mēroga nopelni kā nacionālās grafikas skolas izveidē R. Zariņam pienākas arī saistībā ar Latvijas ģerboni un naudaszīmēm. Kad 1919. gadā mākslinieks no Pēterburgas, kur bija strādājis Valstspapīru spiestuvē un radījis izsmalcinātu cara rubļu dizainu, atgriezās jaundibinātajā Latvijas Republikā, viņš te kļuva par Latvijas Valstspapīru spiestuves izveidotāju un pārvaldnieku. "R. Zariņam uzticēja valstiski nozīmīgus pasūtījumus. Kopā ar grafiķi Vilhelmu Krūmiņu viņš 1921. gadā izstrādāja Latvijas valsts ģerboņa heraldisko risinājumu. Naudaszīmju dizainā viņa augstākā virsotne ir 1929. gadā radītā piecu latu sudraba monētas kompozīcija ar tautumeitas tēlu, kas kļuvis par savdabīgu neatkarīgas, brīvas Latvijas simbolu," raksta Marita Bērziņa.
Plašo izstādi LNMM, kas sniedz ieskatu visās Riharda Zariņa radošās darbības nozarēs vairāk nekā 40 gadu garumā, papildina priekšmeti no dažādu muzeju krājumiem, tāpat apjomīga Zariņu dzimtas fotoattēlu kolekcija un citas liecības.