Pirmo vērienīgāko mākslas notikumu Baltijas reģionā ir atzinīgi novērtējusi ne tikai starptautiskā prese un mākslas pasaule, bet arī vietējā sabiedrība, un šī ir bijusi līdz šim vislabāk apmeklētākā laikmetīgās mākslas izstāde Latvijā.
2016. gadā aizsāktā ideja šogad vainagojās kā jauns un pārsteidzošs notikums laikmetīgajā mākslā, kas ir piešķīris Rīgas kultūras dzīvei jaunu dimensiju. Kā atzīst Agnija Mirgorodska, RIBOCA dibinātāja un komisāre: "RIBOCA ir jaunpienācējs pasaules mākslas notikumu piesātinātajā kalendārā, un gūt pirmajā norises gadā kritiķu, mākslas profesionāļu un vietējās publikas atsaucību ir nenoliedzami patīkami, pagodinoši un vienlaikus arī atbildīgi. Tas ir bijis neticams un cītīgs mūsu komandas un kuratora darbs, kas vēsturiski un tradicionālijau ierasto un zināmo mākslas tirgu, biennāļu un festivālu izlasēs, ir ļāvis vairākkārt parādīties arī RIBOCA vārdam. Viena no mūsu fonda prioritātēm ir atbalstīt Baltijas mākslinieku darbību, kas attiecīgi ir jaunu mākslas darbu pasūtīšana, rūpīga darba prezentācija, kā arī starptautiskās atpazīstamībasveicināšana, un mūsu ambīcija ir turpināt šo iniciatīvu arī turpmāko gadu biennālēs. Mēs turpināsim mērķtiecīgi strādāt, lai jau nākamgad tiktos ar laikmetīgās mākslas interesentu Rīgas biennāles pavadošās programmas pasākumos, kā arī šobrīd jau esam uzsākuši darbu pie RIBOCA2."
Pateicoties biennālei, apmeklētājiem ir bijusi iespēja iepazīt 104 mākslinieku, tai skaitā10 mākslinieku kolektīvu, darbus un kopumā,izstādes vadošās kuratores Katerinas Gregos un biennāles dibinātājas, komisāres Agnijas Mirgorodskas vadībā,mākslinieki biennālē izrādījuši 141 mākslas darbu, tostarp arī10 liela mēroga mākslas instalācijas pilsētvidē. Lai arīlielākā daļa mākslinieku (vismaz viena trešdaļano Baltijas valstīm un gandrīz 70% no Baltijas jūras reģiona), kas uzaicināti piedalīties biennālē, ir dzimuši, dzīvo vai strādā Baltijas valstīs, tajābija sastopami arītādi pasaules vadošie mākslinieki kā: TrevorsPaglens (ASV), Maikls Lendijs (Michael Landy, Apvienotā Karaliste), Sisela Tolosa (Sissel Tolaas, Norvēģija) un Ēriks Kessels (Erik Kessels, Nīderlande).Latviju pirmajā Rīgas biennālē pārstāvēja Andrejs Strokins, Andris Eglītis, Ēriks Apaļais, Kristaps Epners, Ieva Epnere, Ieva Balode, Katrīna Neiburga, tekstgrupa Orbīta, Paulis Liepa, Vladimirs Svetlovs un Diāna Tamane. Pirmās biennāles tēma bija Viss bija mūžīgs, līdz pārstāja tāds būt.
Biennāles izstāde bija apskatāma astoņās organizatoru rūpīgi izraudzītās vietās, no kurām 7 atradās Rīgā (Latvijas Universitātes bijusī Bioloģijas fakultātes ēka, topošais mākslas centrs Zuzeum, Andrejsala, Kristapa Morberga rezidence, bijušās tekstilrūpnīcas Boļševička teritorija, Kaņepes Kultūras centrs, Sporta2 kvartāls) un astotā Jūrmalā, Mākslas stacijā Dubulti, tādejādi aptverot krāšņus un daudzveidīgus arhitektūras un vēstures mantojumus, kam biennāle iedeva savu noskaņu.
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle piedāvāja arīdažādus veidus, kā iepazīt tās saturu. Jau no gada sākuma Publiskās programmas ietvaros tika piedāvāti izzinošiun izglītojošipasākumi, sniedzot pilnīgi jaunu pieredzi. Biennāles publisko pasākumu programmas kuratores bija apvienība Kolektīvs (Zane Zajančkauska un Ilze Kalnbērziņa Prā), kas, sadarbojoties ar vietējām kultūras institūcijām (Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Kaņepes Kultūras centrs, Starptautiskādizaina vasaras skola MAD) un mākslas vēsturniekiem, zinātniekiem un citiem jomas profesionāļiem, piedāvājasaistošuun daudzvvalodīgu laikmetīgās mākslas saturu. Publiskās programmas dažādās formas – lekcijas, koncerti, performances un darbnīcas bērniem un pieaugušajiem, simpoziji un diskusijas profesionāļiem, meistarklases studentiem un ekskursijas senioriem - ļāva nonākt sasaistēar kādiem no biennālēizstādītajiem mākslas darbiem vai tajos skartajām tēmām.
Seko līdzi aktuālajam arī notikumam veltītajā Diena.lv sadaļā!