Šī ir pirmā reize, kad Purvīša balvu iegūst mākslinieku grupa (līdz ar šo apbalvojumu viņi ir saņēmuši arī naudas balvu EUR 28 500 pirms nodokļu nomaksas).
Kriša Salmaņa vārds šī apbalvojuma nominantu un kandidātu vidū ir bijis lasāms ar apskaužamu regularitāti (Purvīša balvas ekspertu grupa reizi ceturksnī divu gadu laikā izvirza vairākus nominantus, no kuriem otrā gada noslēgumā tiek izvēlēti astoņi kandidāti Purvīša balvai un noslēguma izstādei, kurā starptautiska žūrija nosaka uzvarētāju). Lielajā astoņniekā viņš ir iekļuvis biežāk nekā jebkurš cits mākslinieks – trīs reizes.
Mudinājums raudāt
"Kopā ar māsu bijām pēdējos Dziesmu svētkos, kas mums iespēra pa dibenu un lika kļūt sociāli ieinteresētākiem māksliniekiem, nekā līdz šim mēs bijām bijuši," Purvīša balvas kandidātu izstādē skatāmajā video par kopdarbu Dziesma stāsta Krišs Salmanis. Šīs sešas stundas ir kļuvušas nevis par fizisku, bet gan par morālu pārbaudījumu, jo visu laiku ir skanējuši tādi vārdi kā "sāpes", "važas", "asaras" un tamlīdzīgi.
"Tā vietā, lai Gaismas pilij un citām mākslinieciski augstvērtīgām dziesmām pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā pievienotos tikpat kvalitatīvi jaundarbi, kas runātu par mūsdienu Latviju un tās cilvēkiem, arvien biežāk repertuārā iekļūst viduvējas dziesmiņas, kas ar novecojušu kodu palīdzību mudina klausītājus uz raudulīgumu," izstādes pieteikumā raksta tās autori.
Dziesmas tapšana
Lai pārbaudītu radušos iespaidu atbilstību īstenībai, viņi ir saskaitījuši visus vārdus, kas ir izdziedāti Dziesmu svētku noslēguma koncertos no 1990. līdz 2013. gadam un noskaidrojuši, ka visbiežāk lietotie ir "saule" (209), "meita" (193) un "Dievs" (184). Viņi ir izgriezuši Dziesmu svētku ierakstu un nošu fragmentus ar trešo vārdu un radījuši paši savu kompozīciju Dievzemīte I.
"Ja pieņemam, ka Dziesmu svētki ir būtisks latvietības stiprināšanas instruments, tad kolektīva atbildības uzvelšana XIX gadsimta simboliem nav īstais veids, kā attīstīt nācijas pašapziņu XIX gadsimtā," pirms gaidāmās Purvīša balvas pasniegšanas ceremonijas pagājušās nedēļas KDi atzina Krišs Salmanis.
Anna Salmane uzsver, ka šī izstāde ir vēršanās nevis pret Dziesmu svētkiem kā tradīciju, bet gan pret parādes latviskumu, kas neatbilst realitātei un kas nepalīdz mums dzīvot. Krišs Salmanis piebilst, ka Dziesmu svētkiem vienmēr ir bijusi liela nozīme kā pretošanās formai un mūsdienās tie varētu kļūt par pretošanās formu pret sociālo tīklu un viltus ziņu pārņemtajiem prātiem.
Nākamais solis
Pagājušajā vasarā Anna Salmane, Krišs Salmanis un Kristaps Pētersons realizēja vēl vienu kopīgu projektu. Cēsu Mākslas festivālā bija eksponēts viņu darbs Etīde, kas bija viņu piedāvājums Dziesmu svētku repertuāram. "Ja divi soļi ir sperti, trešo nevar nespert," sarunā ar laikrakstu Diena Krišs Salmanis nocitē savu māsu, paužot vēlmi turpināt šo sadarbību, kas tik veiksmīgi ir aizsākusies 2015. gadā.
Paralēli domām par kopīgi realizējamiem projektiem katrs no viņiem strādā pie savējiem. "Izstādes nāk virsū, jātaisa darbi," atklāj Krišs Salmanis. Savukārt par reālāko iespēju izlauzties ārpus Latvijas robežām viņi abi piemin rezidences (Krišs Salmanis līdzās Ievai Kraulei, Maijai Kurševai un Evitai Vasiļjevai ir nominēts kim? Rezidences balvai 2017, kuras ieguvējam būs iespēja piedalīties trīs mēnešus ilgā rezidences programmā Londonā).
Venēcijas saulē
Jāatzīmē, ka visi Purvīša balvas ieguvēji ir pārstāvējuši Latviju Venēcijas mākslas biennālē, kas ir viens no nozīmīgākajiem mākslas pasākumiem pasaulē. Pirms četriem gadiem tajā piedalījās arī Krišs Salmanis. Kopā ar Kasparu Podnieku viņi bija radījuši ekspozīciju North by Northeast (Ziemeļi–Ziemeļaustrumi). "Mēs ar Kristapu tur vēl neesam bijuši," smejoties piebilst Anna Salmane.
Purvīša balva ir dibināta 2008. gadā un tiek pasniegta reizi divos gados. To ir saņēmusi Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude (2009), Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt (2011), Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi (2013) un Miķelis Fišers par personālizstādi Netaisnība (2015). Pagājušajā gadā tika parakstīts nodomu protokols par Purvīša balvas tradīcijas turpināšanu vēl uz desmit gadiem. Vairāk informācijas par Purvīša balvu var lasīt interneta vietnē www.purvisabalva.lv.
Kas, kur, kad:
Purvīša balvas 2017 kandidātu izstāde
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 9. aprīlim