Priedes ņurdzēja un ņirbēja

Bērnība tur pagāja jauka un saulaina. Plašajos laukos, starp ēkām, bija kur izskrieties un izbraukāties. Aiz garās,, desas", kā dēvējām māju ar mākslinieku darbnīcām jumta stāvā, bija īsta bērnu paradīze-tolaik sniegotajās ziemās divi nelielie pauguri bija noslidināti uz visām debess pusēm, izbetonētajā dīķī, starp pauguriem, aprīlī satecēja kūstošā sniega ūdeņi,pavasara brīvdienu laikā, kaut pauguri palika plikāki, kuģojām uz ledus plostiem. Platajos, gludajos celiņos, starp namiem, kā arī pie mājām, nebija novietota N E V I E N A automašīna. Ziemā, līdztekus esošajā sporta laukumā uzlietajai slidotavai, šajos celiņos uz noblietētā sniega, netraucēti spēlējām hokeju, bet pliksals reizēm šos gludos celiņus pārvērta par ātrslidošanas arēnu. Kāpņu telpas bija siltas un mājīgas, bēniņi plaši, no kuriem tikām aizliegtajā pasaulē-uz jumta. Manas mājas pagrabā bija ierīkota pašapkalpošanās veļas mazgātava ar žāvētavu. Katrā ziņā, ļaudis tur dzīvojot,bija laimīgi.

un kur par Pikaso miera balodīti?

Bet raksts interesants