Laika ziņas
Šodien
Migla

Provansas remdējošais mierinājums

"Tas, par ko es sapņoju, ir līdzsvarota, tīra un rāma māksla, kuras tematika ir brīva no visa satraucošā un depresīvā; māksla, kas uzrunātu katru garīgi orientētu cilvēku – gan veikalnieku, gan intelektuāli, tā būtu kā remdējošs mierinājums, kā labs atpūtas krēsls, kurā atpūsties no fiziska noguruma," 1908. gadā savās Gleznotāja piezīmēs/Notes d’un peintre rakstīja viens no ievērojamākajiem Francijas māksliniekiem Anrī Matiss, kura darbs Persiete jau tuvākajās dienās būs aplūkojams Latvijā.

No 1. maija līdz 5. jūlijam mākslas muzejā Rīgas birža apmeklētājiem būs atvērta izstāde Provansas valdzinājums, ar kuru Borisa un Ināras Teterevu fonds atzīmē piecu gadu darbību Latvijā un sniedz iespēju klātienē iepazīt izcilu XIX gadsimta beigu un XX gadsimta pirmās puses Francijas mākslinieku daiļradi. Tajā būs eksponēti Pjēra Ogista Renuāra, Vinsenta van Goga, Pola Gogēna, Marka Šagāla, Pablo Pikaso un citu leģendāru mākslas pasaules personību darbi, kuru autorus savulaik ir aizrāvusi Provansa.

"Pateicoties neparastajai gaismai, izsmalcinātajai virtuvei, vietas īpašajai atmosfērai un vēsturiskajam mantojumam, Provansa ļaujas baudpilnai tās iepazīšanai, liekot aizmirsties saules bagātā kolorīta, lavandas lauku aromātu un krāsu pārpilnībā," Francijas institūta Latvijā direktors Denī Diklo akcentē šī ģeogrāfiskā reģiona pievilcību, kura visā savā krāšņumā atklāsies arī Rīgā redzamajos darbos. Uz Latviju tie ir atceļojuši no Orsē muzeja un Žorža Pompidū centra Parīzē, Pikaso muzeja Antibā, Aleksandra Puškina Valsts mākslas muzeja Maskavā un citiem.

Izstādi Provansas valdzinājums ievada Vinsenta van Goga un Pola Gogēna gleznas, kuras tapušas laikā, kad abi mākslinieki vēl tikai sapņojuši par Dienvidfranciju, ar lielu nepacietību gaidot tikšanos ar šo zemi. "Pavasarī, teiksim, februārī vai pat agrāk, es, iespējams, došos uz Dienvidfranciju, zilo toņu un košo krāsu zemi," 1886. gada oktobrī rakstīja Vinsents van Gogs, kura darbi nekad iepriekš nav bijuši eksponēti Latvijā. Izstādes apmeklētājiem tiks piedāvāta apskatei mākslinieka glezna Monmartras kafejnīcas terase.

Līdzās Francijas autoru veikumam būs izstādīti arī vairāki Latvijas mākslinieku darbi. "Mums likās būtiski parādīt, kā Provansas gars spēja ietekmēt Latvijas mākslinieku pasaules izjūtu un redzējumu – no Aleksandras Beļcovas smalki niansētajām, elegantajām variācijām līdz Alekseja Naumova vasaras saules gaismā mirgojošam bagātīgajam krāsziedam," šo lēmumu pamato mecenāts Boriss Teterevs, kurš izstādei veltītajā preses konferencē bija ģērbies lavandas krāsas uzvalkā. Jāpiebilst, ka šī ir jau otrā reize, kad Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbojas ar Rīgas biržu – pirms trim gadiem viņi tai uzdāvināja pazīstamā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova darbu Gondola, kas tika radīts īpaši mākslas muzeja ātrijam.  

Paralēli izstādei notiks arī vairāki izglītojoši pasākumi. Jau šo ceturtdien, 30. aprīlī, plkst. 11 visi interesenti tiek gaidīti uz Provansas valdzinājuma lasījumiem, kuros speciālisti no Francijas, Krievijas un Latvijas piedāvās atklāt Pablo Pikaso īpašo saikni ar Antibām, uzzināt kaut ko vairāk par Dienvidfrancijas māksliniekiem Ivana Morozova un Sergeja Ščukina kolekcijās, kā arī tuvāk iepazīt Aleksandras Beļcovas Dienvidfrancijas periodu. Ar visu programmu var iepazīties www.lnmm.lv

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja