Purvīša balvai nominē Breži, Fišeru, Dobičinu, Liepu un Virtmani

Patiesībā Purvīti kanonizējis ir nevienam nezināmais. Slikti ir vazāt Purvīša vārdu tapēc, ka patiesībā "neviens" nesaprot Purvīša darbu vērtību. Salkanas, dabu ilustrējošas ainavas, godīgi būtu saukt tās par smalki izstrādātām poetiskām ilustrācijām, - māksla tā nav, jo tie darbi ir tukši no kulturas un pilni ar dabas ainu attēlojuma patosu. Tuklāt, ja runā par pavasari, tad Purvīša versija ir stipri safantazēta, jo īstais Latvijas pavasaris ir daudz skaistāks un smalkāks toņos, turklāt Latvijas ainavai atšķirībā no Somijas nav tipiski iekšzemes ūdeņu pārbagātība, bet gan pļavas un ja Latvijas ūdeņi, tad drīzāk tā ir jūra. Pareizi ir teikt vecmeistars, jo tie darbi ir novecojuši un nekad nav bijuši nekas vairāk kā idejas par latvisko ilūzijas uzturēšanai. Ja Fēnikss ir pie katras lauku pilsētas centrālā laukuma un baznīcas, tad pilnīgi skaidrs kāds ir nodoms Jānim Zuzānam mākslas laukā. Un tas ir vispārēja ietekme un vara šajā nozarē. Laikam ar tādu naivu cerību, ka viņš būs tas, kas šo bēdīgā stāvoklī esošo nozari Latvijā pacels. Diemžēl tas nebūs viņa nopelns, ja tas arī kādreiz notiks. Barojot māksliniekus ar lielām balvām var panākt tikai nelielu kvantitāti.