Viņu vidū ir Kristīne Kursiša par personālizstādi Ārpus kontroles galerijā Alma, Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt (Maybe) galerijā Māksla XO un
darbu Trīs dienas gaismas izstādē Vielmaiņa Latvijas Nacionālā
mākslas muzeja Baltajā zālē, kā arī Miks Mitrēvics par ekspozīciju Trauslā daba
Venēcijas biennāles 53.starptautiskajā mākslas izstādē.
Komentējot K.Kursišas virzīšanu, eksperti norāda, ka māksliniece trāpīgi un tieši izteikusi to, "kas kulturālā sabiedrībā visbiežāk tiek noklusēts, bet mazāk kulturālā - izkliegts rupjībās vai izpausts destruktīvos aktos". "Miers un saskaņa ir tieši tik trausls, tik nestabils un principā neiespējams stāvoklis, kāds tas redzams Kursišas darbos."
K.Ģelzis, pēc ekspertu domām, izstādē Varbūt vēlreiz apliecina sevi kā talantīgu, dziļu un meistarīgu gleznotāju ar labu humora un ironijas izjūtu. "Darbu idejiskais, konceptuālais pamatīgums un spēks veido intriģējošu saspēli ar akvareļa tehnikas trauslumu." Viņa darbi galerijā Māksla XO un izstādē Vielmaiņa tiek vērtēti kā asprātīgu intelekta rotaļu un virtuozas amatprasmes apvienojums mākslas notikumā.
Savukārt M.Mitrēvica Trauslā daba ekspertu vērtējumā savā
izteiksmes veidā "patiešām arī ir trauslo, mazo, vienkāršo un cilvēcīgo
lietu izcēlums". "Bez patosa, tehnoloģiskiem pārsteigumiem un
monumentāliem risinājumiem, tieši otrādi - viss ir samazināts,
piezemēts un poētisks. To var nosaukt arī pavisam vienkārši - cilvēks
un daba. Šo attiecību intimitātē rodas atklāsmes par Visumu un cilvēka
- skudriņas vietu tajā. Par pilsētnieka apskaidrības meklējumiem dabā.
Par meditatīviem vientulības stāvokļiem, kuros rodas kaut kas, kas ir
lielāks par mums pašiem."
Kopumā šogad Purvīša
balvai izvirzīti 19 nominanti, bet ekspertu diskusijās kā iespējamie
nominanti apspriesti 28 mākslinieki un viņu radītie darbi. Balvas pasniegšana notiks nākamā gada beigās.
Purvīša balvas septiņu ekspertu darba grupas sastāvā 2009. un 2010.gada periodā strādā mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20.gs 2.puses - 21.gs kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, izdevniecības Neputns galvenā redaktore Laima Slava, mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātājs Raitis Šmits, mākslas kritiķe, žurnāla Foto Kvartāls galvenā redaktore Alise Tīfentāle, laikraksta Diena kultūras žurnālists Jegors Jerohomovičs, mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kulakova, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.
Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa tiekas un izvirza nominantus balvai reizi ceturksnī.
Purvīša balva tika iedibināta 2008.gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. Balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kas dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Pirmo Purvīša balvu 2009.gada 11.februārī saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude.