Mūsdienās, kad esam virtuālu attēlu gūstā, zīmējums, kas top, rokai ar zīmējamo materiālu nepastarpināti pieskaroties virsmai, ir kļuvis par savdabīgu personīgās attieksmes un individualitātes manifestu. Zīmējumu mēs klasiski saprotam kā vistīrāko no izteiksmes veidiem, kad, maksimāli koncentrējot emocijas un ideju, uz virsmas tiek radīts lakonisks un precīzs tēls, izstādes pamatojumu skaidro I.Začeste.
Šo ierobežojumu (zīmējums) mākslinieki gan bija aicināti brīvi interpretēt, radot to uz- un ar- visdažādākajiem materiāliem, arī uz vietas telpā.