Runa jau nav par bruģakmeņiem, bet par sirdsapziņu

Galvenais, lai būtu mazāka apsardze... Runa nav par to, jo tie tomēr ir tikai krekli, nevis sirdsapziņas...Lasvegasā ir tādi spēļu automāti, kuros, iemetot monētiņu, tās krājas uz automāta plauktiņiem. Un kad monētiņu daudzums sasniedz kritisko masu, tās gluži kā zelta lietus izbirst laimīgā laimētāja "monētu tvērējā"... Situācija Latvijā šobrīd ir līdzīga. Tikai laimīgā laimētāja nav. Un nav arī "zelta lietus". Ir sabiedrības vai, vēl precīzāk sakot, tautas neapmierinātība. Un liktenīgās beidzamās monētiņas vietā, šķiet, šobrīd uzstājas mūsu valdība...Protams, demolēt nav labi. Protams, nav labi savu neapmierinātību paust ar ķieģeli Saeimas logā. Nav labi mēģināt apgāzt policijas "busiņu". Nav labi darīt daudz ko citu... Vardarbīgām darbībām jābūt atbilstoši sodītām, jo demokrātija nenozīmē visatļautību. Tāpat es varēšu saprast valdošās koalīcijas pārstāvju argumentus par "piedzērušo pūli", kas, opozīcijas aicināti, demolēja Vecrīgu... Un tomēr – kas izraisījis šos "nemierus", kas izraisījis nevis pūļa, bet tautas vēlmi tomēr atbraukt un būt klāt Doma laukuma akcijā? Kas izraisījis ļoti nopietnos aicinājumus nocelt no troņa šīs Saeimas deputātus? Ne jau provokatori (kuru loma šīs nakts notikumos, iespējams, bijusi par labu akcijas nosodītājiem), ne jau kādi "politiskie disidenti", kuri nav saprasti ne Tēvzemē, ne ārpus tās... Runa ir par to, ka labējo partiju valdīšanas gadi ir iedzinuši mūs stūrī. Turklāt vārds "mēs" šajā gadījumā ir tas, ko saprotam ar vārdu "tauta", "sabiedrība", "vēlētājs". Nav jau īsti izejas – valsts ir krīzes situācijā, likumus pieņem tie paši, kas šo krīzi veicinājuši, bet likumus mums visiem jāievēro. Un tad jebkura provokācija no pārdesmit samācītu jauniešu bariņa pārvēršas par varasvīru pirkstu kratīšanu – jā, lūk, kur jūsu aktivitātes ir novedušas. Uzmanība no problēmas būtības ir novērsta uz provokatīviem lozungiem, uz satrakojušos jauniešu bariņiem, uz to, ka opozīcija grib tikai nemierus...Latvija ir iekļuvusi ekonomiskajās grūtībās, valsts uz smagiem noteikumiem ir aizņēmusies naudu Starptautiskajā valūtas fondā, steigā tiek mainīti valsts pārvaldes principi un reorganizēts valsts pārvaldes aparāts. Tiek veiktas nopietnas netaisnas un tuvredzīgas izmaiņas nodokļu politikā. Es uzskatu, ka šodien ir jāizvairās no populistiskiem saukļiem  un solījumiem, ko piedāvā esošie un bijušie labējo partiju politiķi. Partijām, kuras ir opozīcijā un spēj piedāvāt pozitīvas pārmaiņas Latvijas politikā un ekonomikā, nopietni jāgatavojas pavasarī gaidāmajām vēlēšanām, lai iegūtu reālu ietekmi un iespēju šādas pārmaiņas veikt. Pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir demokrātisks instruments, kā sabiedrībai jau pavisam drīz aizsākt pārmaiņas mūsu valsts politiskajos un sabiedriskajos procesos.