T. Ilvess runāja politiskā kontekstā. Kamēr mūsu valdības vadītājs kārtējo reizi pateica kliedzoši acīmredzamo, proti -- ka Krievijas prezidenta nesen paustās muļķības par valsts drošību un savu "demokrātiju" ir domātas Krievijas iekšējam patēriņam, kaimiņvalsts prezidents uzdrošinājās lietas nosaukt īstajos vārdos: "Ja tā ir tiesa, ka demokrātiskas valstis nekaro cita ar citu, tad ko gan tāda valsts, kura draud notēmēt savas kodolraķetes uz Eiropu, dara \'Lielajā astoņniekā?", tā T. Ilvess.
Krieviju piebiedroties G7 grupai uzaicināja pagājušā gadsimta 90. gados, kad rietumos joprojām pastāvēja pārliecība, ka ar šo valsti labāk pa draugam. Kā kādreiz teica ASV prezidents Lindons Džonsons, "labāk cilvēku ievest teltī un ļaut viņam čurāt ārā par durvīm, nekā atstāt viņu ārpusē, lai viņš čurā iekšā pa durvīm." Starptautiskajā politikā tāds princips pastāvējis vienmēr -- arī Aukstā kara aukstākajā posmā Rietumi un PSRS nevien mērķēja raķetes attiecīgajā virzienā, bet arī tirgojās, apmainījās ar kultūras programmām u.tml.
Taču no ekonomiskā viedokļa Krievijas uzņemšana minētajā organizācijā bija absolūtākais absurds, jo tajā laikā Krievijas tautsaimniecība bija vienādojama ar ļoti mazām valstīm Rietumeiropā, un arī tagad tās ekonomika nav viena no astoņām lielākajām ekonomikām pasaulē, tai priekšā ir citas valstis, kuras nav G8 un nekad tur nav bijušas, tajā skaitā Ķīna un Indija. Vērts atcerēties, ka G7 grupā pēc definīcijas bija septiņas industrializētas valstis, taču mūsdienās Ķīna noteikti ir industrializēta, tāpat arī Indija.
Tas gan nav galvenais. Galvenais tomēr ir ik pa brīdim pasaules politiskajiem demagogiem pateikt, lai taču beidzot rimstas. Putina prātam neaptveramais apgalvojums, ka pretraķešu sistēma Čehijā apdraudēs Krievijas drošību -- vienalga, vai iekšējam patēriņam vai tāpēc, ka kaimiņvalsts cars ir zaudējis veselā saprāta pēdējās paliekas -- tas nav apgalvojums, kuram ir vieta pie G8 galda, it īpaši ne tandemā ar draudiem, Krievijas ne vienmēr lieliski kontrolēto kodolarsenālu pagriezt mūsu virzienā. Krievija jūtas visvarena tāpēc, ka tai ir lieli energoresursi, bet tā ir tikai šantāža, jo krānu uz Rietumiem tā tomēr neuzdrīkstētos aizgriezt. Šie energoresursi ir vērtīgi tikai tad, ja kāds par tiem maksā. Pilnīgi piekrītu Igaunijas prezidentam -- kopā ar sadarbību tomēr ir pienācis laiks Krieviju arī mazliet izolēt. Lai paaugas.
***
NB: Brava, Vidiņa kundze! Cepuri nost!