Jau pierasts pie tā, ka "mācītāji" no Latvijas Pirmās partijas vicina Bībeli pa gaisu tad, kad viņiem nav laikmetā pamatotu argumentu par to, kāpēc viņiem būtu jābūt radikāli aizspriedumainiem. Nu nāk vēsts, ka arī jaunceptais Valsts prezidents sācis sarunas ar baznīcu par to, ka tā varētu piedalīties Stratēģiskās analīzes komisijas darbā -- tā ir tā pati komisija, kuru kādreiz vadīja Vaira Vīķe-Freiberga, un viņas laikā Satversme tika ievērota. Redzēsim, kā rīkosies viņas pēctecis, bet nudien negribētos pie valsts stūres pārāk tuvu laist ļaudis, kuri ir pārliecināti, ka kristietības galvenā funkcija ir cilvēkus atstumt, nevis viņus aicināt pie sevis. Prezidents Zatlers ir teicis, ka ekumeniskā brīvība Latvijā ir svarīga, bet tieši ekumenisko brīvību valsts "tradicionālās" reliģiskās konfesijas vēlas redzēt vismazāk. Būtu interesanti redzēt, kuru īsti baznīckungu V. Zatlers aicinātu piedalītiies komisijas darbā. Ņems luterāni, spiegs katoļi. Lūkosies ebreju virzienā, spiegs antisemīti. Ārzemju sektanti, kuri mūsu valstī parādījās pirms pāris gadiem un kuri ir veidojuši pietiekami specifiskas attiecības ar "mācītāju partiju", visnotaļ nepārprotami likuši saprast, ka viņi vēlas ietekmēt arī valsts politiku, tātad -- laicīgo politiku. Un kur tad paliks Dievturi, ja jau mēs esam tik ļoti latviski?
Problēma ir arī tajā apstāklī, ka politiskajā kontekstā "reliģiskie" politikāņi ir gaužām liekulīgi. Lasītājiem nebūs jaunums tas, ka Bībeli viņi bāž sabiedrībai ģīmī lielākoties seksuālās orientācijas jautājumā, taču tajā pašā Bībelē daudz stingrāki teksti ir par laulības šķiršanu. Izteikti nerunātīgi šie dabas bērni, piemēram, ir par Mateja evaņģēlijā skaidri pateikto -- ja cilvēks šķiras no sievas un apprec citu sievieti, viņš nodarbojas ar laulības pārkāpšanu. Vai dieniņ, kas tik Saeimā nenotiktu, ja "mācītāji" sāktu par to runāt! Cik gan nebūtu deputātu, kuri tiktu aprieti un nicināti! Bet tas, lūk, ir teksts no Bībeles, kuru politikāņi var ignorēt. Saku vēlreiz -- elpu aizraujoši liekuļi.
Vanadziski luterāniskās baznīcas runasvīrs Brūvers presē ir teicis, ka domājot par stratēģiskiem jautājumiem, valstī būtu jādomā arī par "garīgo dimensiju". Taču ne velti Jēzus ir ļoti skaidri Bībelē atdalījis laicīgo valstību no mūžīgās valstības. "Garīgā dimensija" diemžēl mūsu valstī no baznīcas puses pietiekami bieži izpaužas vai nu kā savu laicīgo interešu barga jo barga aizstāvība (luterāņu baznīca un nekustamie īpašumi) vai arī kā aizspriedumu paušana aiz krusta un talāra slēpjoties. Satversmes autori 99. pantu neradīja tāpat vien. Tas nav zaudējis nozīmi arī tagad.
Jauku visiem dienu!