Māksliniece Marina Abramoviča pagājušajā piektdienā, 28. jūnijā, plkst. 17.55 kāpa uz Glastonberijas festivāla galvenās skatuves Pyramid un aicināja klātesošos apvienoties septiņas minūtes ilgā kolektīvā klusuma performancē. "Klusums ir spēcīgs instruments, kas ļauj mums sazināties ar sevi un citam ar citu tā, kā to nespēj nodrošināt vārdi," saka Marina Abramoviča. "Lielos notikumos, kā Glastonberijas festivāls, kuros skaņas un enerģijas līmenis nepārtraukti mainās, šīs septiņas kolektīvā klusuma minūtes ir unikāla iespēja vienotībai, iespēja ielūkoties un ieklausīties sevī. Tas ir kopābūšanas mirklis, kurā izjūtam klusuma spēku," piebilst māksliniece.
Rīts Stounhendžā
Uz Glastonberiju Marinu Abramoviču uzaicināja festivāla rīkotāji Maikls un Emīlija Īvisi. Performance tika organizēta sadarbībā ar mākslas platformu Circa Art un tās kuratoru Džozefu O’Konoru. Circa Art īsteno dažādus projektus, kas paredz laikmetīgās mākslas demonstrēšanu negaidītās vietās, piemēram, uz milzīgiem reklāmas ekrāniem Londonas Pikadilli laukumā.
Marinas Abramovičas performance pasaulē slavenākajā mūzikas festivālā, kas kopš 1970. gada ik vasaru notiek Piltonas ciematā Samersetā, tika veidota atbilstoši šā gada tēmai Miers. Māksliniece bija tērpusies sava drauga modes dizainera Rikardo Tiši speciāli šai akcijai radītā baltā kleitā. Uz septiņām performances minūtēm Marina Abramoviča bija pārvērtusies par miera simbolu.
Sākotnēji māksliniecei bija šaubas, vai viņai izdosies nomierināt festivāla apmeklētājus un iesaistīt viņus savā klusuma akcijā, jo pūļa uzvedība nav prognozējama. Performances dienā pulksten sešos no rīta Marina Abramoviča apmeklēja Stounhendžu – māksliniece nostājās akmens bluķu apļa vidū, lai saņemtu enerģiju, kas nepieciešama akcijas īstenošanai.
Es gribu riskēt
"Esmu nobijusies," neilgi pirms performances Glastonberijas festivālā sarunā ar laikrakstu The Guardian teica Marina Abramoviča. "Nezinu nevienu citu vizuālo mākslinieku, kurš būtu darījis kaut ko līdzīgu vietā, kurā vienkopus pulcējas 175 000–200 000 cilvēku. Vislielākā auditorija, kāda man jebkad ir bijusi, bija 6000 cilvēku stadionā (tā bija Marinas Abramovičas lekcija par performances vēsturi Kauņas arēnā Žalgiris 2022. gada martā – J. J.), un toreiz es domāju: "Ak vai!", bet tas, kas paredzēts Glastonberijas festivālā, savā mērogā pārspēj visu, ko esmu darījusi. Tas ir liels risks, tāpēc man ir bail. Es varu izgāzties, vai arī cilvēki nekā nereaģēs un vienkārši sēdēs apkārt. Es gribu riskēt. Arī neveiksmes ir svarīgas, no tām var mācīties, tāpat kā no panākumiem," ir pārliecināta performances mākslas leģenda. "Vēlos redzēt, vai es varu radīt efektu, kas ir spēcīgāks par acid un sēņu iedarbību, kas ir spēcīgāks par visu, kas ir festivālos. Vēlos pieskarties šim mirklim cilvēku dvēselē un uz septiņām minūtēm vienkārši pārtraukt pilnīgi visu. Vai spējat iedomāties, kā būs, ja mums izdosies? Tas būs neticams brīdis."
Pirms performances Marina Abramoviča atzinās: viņa cer, ka cilvēki izmantos šīs klusuma minūtes, lai pārdomātu pašreizējo situāciju pasaulē. "Esam nonākuši tumšā posmā cilvēces vēsturē. Ko var darīt šajā situācijā? Manuprāt, ir svarīgi vērsties pie sevis paša. Ir viegli kritizēt visu pārējo, bet ko katrs var darīt pats ar sevi? Kā es varu mainīties?"
Māksliniece paredzēja, ka šis būs viens no visizaicinošākajiem notikumiem viņas ilgajā karjerā: "Kā es šajā performancē varēšu saglabāt klusuma enerģiju? Es neesmu dziedātāja, man šeit ir cits mērķis – izdomāt, kā mēs kopā varam radīt klusumu un atspoguļot to, kas notiek pasaulē, un koncentrēt to visu ap festivāla galveno skatuvi."
Performance Glastonberijas festivālā tika izziņota tikai dienu pirms tās, taču Marinai Abramovičai izdevās īstenot iecerēto – mākslinieces iedarbības spēks, enerģija un reputācija palīdzēja viņai izveidot saikni ar vairāk nekā 80 000 skatītāju, un visi kopā darbojās kā aizsargs pret kara un vardarbības šausmām.
Uzrunājot festivāla apmeklētājus, Marina Abramoviča uzsvēra, ka nekad mūžā vēl nav bijusi tik lielas auditorijas priekšā: "Es nedziedu un nedejoju. Šis ir mūzikas festivāls, un jūs vēlaties labi pavadīt laiku un klausīties lielisku mūziku. Savas karjeras piecdesmit piecos gados vienmēr esmu strādājusi ar enerģiju – tagad nespēju iedomāties labāku un piemērotāku vietu par šo, kur varu to darīt. Pasaule ir briesmīgā stāvoklī. Ir kari, bads, protesti, slepkavības, vardarbība. Ko mēs ieraugām, ja paskatāmies plašāk? Vardarbība rada vēl lielāku vardarbību, nogalināšana rada vēl lielāku nogalināšanu, naids rada vēl lielāku naidu, protesti rada vēl lielākus protestus. Šeit mēs cenšamies darīt kaut ko citu: būt šeit un tagad un sniegt cits citam beznosacījuma mīlestību."
Māksliniece aicināja klātesošos uzlikt roku uz blakus stāvošā pleca, aizvērt acis un justies ērti. Pēc tam Glastonberijas festivāla rīkotāja Emīlija Īvisa ieskandināja gongu, un kolektīvā klusuma performance varēja sākties.
Katarses kliedziens
Uzreiz pēc Marinas Abramovičas performances uz festivāla lielākās skatuves notika angļu dziesminieces Pollijas Džīnas Hārvijas koncerts. Šā gada Glastonberijas festivālā, kas ilga no 26. līdz 30. jūnijam, uzstājās Dua Lipa, Šenaija Tveina, SZA, Little Simz, Burna Boy, Coldplay, Keane, James, LCD Soundsystem, Kasabian, Sindija Lopere, Kima Gordone, The Streets, Džesija Veira, Gossip, Žanele Monē, Jamie xx, Džeimss Bleiks, Avrila Lavinja, The National, Sugababes, Orbital, Bloc Party, Fontaines DC, Jungle, aktieris Rasels Krovs ar savu grupu u. c.
Festivālā notika vēl dažas publiskās mākslas akcijas. 28. jūnija pusdienlaikā kolorītā britu mūziķe Biši izpildīja Joko Ono skaņdarbu Voice Piece for Soprano – tas ietver trīs "spēcīgus, katarsi izraisošus kliedzienus", kam var pievienoties arī skatītāji. Iepriekš neizziņotu performanci festivālā sarīkoja ielu mākslinieks Benksijs – grupas Idles koncerta laikā pāri skatītāju pūlim tika palaista piepūšamā laiva, kurā tika sasēdināti manekeni migranti. Idles mūziķi apgalvo, ka iepriekš nav bijuši informēti par šo akciju. Daudzi uzskatīja, ka tā ir daļa no Idles uzstāšanās, jo glābšanas plosta materializēšanās sasaucas ar Bristoles pankgrupas dziesmu tekstiem par imigrāciju, labējās valdības kritiku un aicinājumiem uz empātiju. Līdzīgas laivas pārvadā bēgļus pāri Lamanša šaurumam.
Glastonberijas festivāla teritorijā tika izveidota īpaša zona Terminal 1, kas atgādina Hītrovas lidostas termināli. Foto – Riks Mavs
Migrācija šogad bija viena no galvenajām Glastonberijas festivālā aplūkotajām tēmām. Festivāla teritorijā tika izveidota īpaša zona Terminal 1, kas atgādina Hītrovas lidostas termināli. Šīs zonas uzdevums bija sludināt etnisko daudzveidību un apliecināt atbalstu dažādu kultūru pārstāvjiem, kuri par savām mājām izvēlējušies Lielbritāniju, – pretstatā valdības centieniem ierobežot migrāciju un sūtīt iebraucējus atpakaļ.
Instagram mākslas un kultūras platformas Love Watts dibinātājs Džordans Votsons šeit izvietoja instalāciju, kas visiem interesentiem ļāva piedalīties performancē, kurā tika rekonstruēta lidostas robežsardzes kontrole: lai varētu šķērsot robežu un iekļūt festivāla zonā Terminal 1, Lielbritānijas pilsoņiem bija pareizi jāatbild uz Apvienotās Karalistes valdības noteiktā pilsonības testa jautājumiem (šis tests ir jāiztur iebraucējiem, kas pretendē uz pilsonības saņemšanu). Dažus no šiem jautājumiem mākslinieks un kurators Džordans Votsons uzskata par apkaunojošiem. Glastonberijas festivālā tika izstādīti arī Tērnera balvas laureāta Marka Volingera, Henka Vilisa-Tomasa, Josi Sodeokas un citu autoru mākslas darbi.