Vienā ziņā LTV vadības reakciju uz skandālu par filmas "Putina sistēma" izņemšanu no raidsaraksta var saprast. Latvijas valdība pēdējā gada laikā atkārtoti ir apgalvojusi, ka klaja melošana patiesībā ir tikai sabiedrisko attiecību vai tā dēvētā pī-era problēma. Acīmredzot šis "princips" ir iedēstījies visai plašā mērķauditorijā. Taču tas nekādi nemīkstina apstākli, ka šī ir bijusi viena dikti netīra un smirdīga šmuce. Nu nevar būt, ka tie, kuri vispirms sacerēja pasaciņu par "salūzušo kaseti" nezināja, kā to pilnīgi pareizi šodien Dienā raksta kolēģe Laila Pakalniņa, ka Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kuri momentā saprot, ka tā ir pasaciņa. Nedz arī to, ka gandrīz tikpat daudz cilvēku zina, kas ir un kas nav "horizontālais taimkods". Un pietiekams skaits cilvēku zina, ka ar filmas tulkojumu nekādu problēmu nebija, lai nodrošinātu, ka arī tā pasaciņa tiks apstrīdēta. Kā novēloti paniska reakcija šķiet arī lēmums filmu pa fikso iebīdīt vakar vakara programmā. Atzīšos, es par to uzzināju tikai tad, kad šorīt par to izlasīju avīzē. Protams, filmu varēs noskatīties arī sestdien. Ja vien Ābramam Kleckinam tad vairs neliksies, ka tādējādi tiks bojātas attiecības ar Krieviju.
Par profesoru vislielākās skumjas. Pēc daudziem gadu desmitiem Latvijas universitātes Žurnālistikas katedrā un pēc tam Sociālo zinātņu fakultātē viņam piepeši izrādās, ka Latvijā nav profesionāli apmācītu žurnālistu. Izņemot varbūt Ediju Bošu, kuram ir palaimējies mācīties kaut kur citur. Cilvēks, kurš pēc ievēlēšanas padomē dievojās, ka viņš nu nekādi nevēlas iejaukties raidorganizāciju ētera politikā, un nu viņš ir nolēmis, ka Latvijas televīzijā nav analītisku raidījumu. Tas ir apgalvojums par kuru var justies apvainots Jānis Domburs, var justies apvainots Dzintris Kolāts un varu justies apvainots arī es. Vēl vairāk, ja reiz profesors ir pārkvalificējies un kļuvis par administratīvā aparāta darboni, kur likumā par Nacionālo radio un televīzijas padomi ir teikts, ka tās priekšsēdētāja pienākumos ietilpst rūpes par Latvijas ārpolitiku??!
Šajā stāstā ir vairākas instances, kurām vajadzētu nākt pie secinājumiem. Protams, kā jau vienmēr mūsu valstī, neviens ne par ko vainīgs nejūtas. Laikam arī tas ir "secinājums".
Jauku visiem dienu.