Somi gatavojas jaunam lēcienam. Ko dara „šofera dēlu” zemē?

Vairāki veiksmes stāsti ir tepat kaimiņos – Igaunijā un Somijā. Protams, arī tur plosās krīze. Arī tur iedzīvotājiem jāsavelk jostas un uzņēmējiem jāsašaurina ražošana. Tomēr tur domā citādi. Igaunija aizņemsies no Eiropas Investīciju bankas, lai neķertos pie uzkrātā rezerves fonda. Savukārt Somija tomēr izmantos savas rezerves, lai palīdzētu uzņēmējiem un attīstībā ieguldītu ievērojamus līdzekļus. Pirms dažām dienām Latvijā vizītē bija ieradies Somijas ārlietu ministrs Aleksandrs Stubs. Kā jau tas vizītēs notiek, daudz interesantu sarunu notiek kuluāros. Protams, ka šoreiz visbiežāk runāja par ekonomisko krīzi. Jā, uzņēmējiem Somijā klājoties arvien grūtāk. Valsts esot nolēmusi viņu atbalstam piešķirt 2 miljardus eiro no rezerves fonda. Taču pārsteidzošākā ziņa bija tā, ka somi, tāpat kā krīzes laikā 90.gados, atkal gatavojas jaunam lēcienam. Pirms 20 gadiem Somijas valdība par prioritāti uzskatīja investīcijas izglītībā un zinātnē. Savilka jostas un attīstīja šīs jomas, kas radīja ne tikai radīja Nokia, bet arī padarīja Somiju par vienu konkurētspējīgākām valstīm pasaulē. Arī tagad globālo krīzi Somijas valdība gatavojas izmantot kā iespēju paaugstināt valsts starptautisko konkurētspēju. Somijas valdība paredz tērēt 50 miljardus eiro platjoslas interneta attīstībai. Valsts ziemeļos, lūk, vēl pilnībā neesot platjoslas pārklājuma. Tas noteikti vajadzīgs, jo citādi, pēc valdības domām, Somija var zaudēt konkurētspēju. Klausoties par tik tālredzīgu valdības stratēģiju, elpa aizraujas. Kamēr Latvija samazina zinātnei paredzēto finansējumu par 40% (ja neskaita komunālos u.c. ar zinātnes procesu nesaistītus izdevumus), tikmēr somi domā par nākotni pēc krīzes. Šo uzdevumu viņi uzskata par tik svarīgu, ka gatavi ķerties klāt savam rezerves fondam, jo viņiem tāds ir. Latvijai nav. Emša un Kalvīša „treknajos” gados viss notrallināts, un nekas nav atlikts nebaltajai dienai.Kamēr somi savā valstī jau tā pieejamo internetu gatavojas padarīt vēl pieejamāku, tikmēr Latvijai līdz e-pārvaldei ejami gaismas gadi. Latvijā vēl arvien ir joslas, kurās nav mobilo sakaru pārklājuma. Mūsu zemnieki spiesti tērēt laiku, lai brauktu uz tuvāko centru un vestu papīru aiz papīra. Gandrīz kā tēvtēvu laikos, tikai zirga vietā auto. Ierēdnis pie ierēdņa, pārskats aiz pārskata, iestāde pie iestādes zemniekam un uzņēmējam atņem visvērtīgāko – laiku, kuru varētu veltīt savas ražošanas attīstībai vai ģimenei. Un kur nu vēl tie līdzekļi, kas ietaupītos, samazinot par nodokļu maksātāju naudu uzturētās iestādes. Internets nozīmē arī jaunas darbavietas, jo tad jebkurā Latvijas nostūrī dzīvojošais nākamais Bils Geitss varētu iesaistīties pasaules apritē un piedāvāt savu darbu starptautiskā konkurencē. Kad beidzot mēs sāksim mācīties no savām kļūdām?