Šī dokumenta pašā vidū -25. lapaspusē, jūs atradīsiet pārliecinošu pierādījumu tam, ka Saeima jau ne pirmo reizi izskata likumprojektu par tās atlaišanu tautai balsojot. Citēju: „1934.gadā 4. Saeima otrajā lasījumā ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma arī Satversmes 14.panta jauno redakciju. Šī jaunā redakcija paredzēja: viena desmitā daļa balsstiesīgu vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā piedalās Satversmes septiņdesmit ceturtā pantā paredzētais balsotāju skaits un vairāk kā puse no nodotām balsīm ir par Saeimas atsaukšanu, tad Saeima uzskatāma par atsauktu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas.”
Ar ko tad šīs 74 gadus vecās rindkopas atšķiras no arodbiedrību likumprojekta?! Pirmkārt, vārda „atlaišana” vietā tiek lietots vārds „atsaukšana”.
Otrkārt, kvorumu vēlētājiem nosaka nevis Satversmes 79. pants, bet 74. pants. Tiesa gan, abos šajos pantos kvorums ir absolūti vienāds. Referendums tiek uzskatīts par notikušu, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Treškārt, arodbiedrību likumprojektā nav tieši minēts, ka ārpuskārtas vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas. Bet šī norma jau tāpat ir iekļauta Satversmes 48. pantā.
Jā, gandrīz vai piemirsu - vēl atšķiras pantu numuri! Iepriekšējā likumprojektā viss teksts atrodas 14. pantā, bet arodbiedrību likumprojektā tas ir sadalīts divās daļās starp 78 un 79 pantiem.
Tātad, pēc būtības nekādu atšķirību starp abiem likumprojektiem nav. Tāpēc valdošās koalīcijas deputātu un galma juristu runas par to, ka arodbiedrību likumprojekts ir juridiski nepilnīgs, ir tas pats, kas nosaukt savus senčus par muļķiem!
Es ar patiesu cieņu izturos pret Latvijas pirmās Republikas valstsvīriem. Diemžēl, viņu pēcteči ir deģenerējušies tik tālu, ka noraidot tautas iniciatīvu nespēj izdomāt nevienu jēdzīgu argumentu un turpina darīt Saeimā un valdībā visu, tikai ne to, ko viņi pirms vēlēšanām bija solījuši tautai.
Īpaši mani pārsteidza apvienības LPP/LC pozīcija, kuru valdībā pārstāv gan Premjers, gan Satiksmes ministrs, gan Sabiedrības integrācijas ministrs. Viņi apgalvo, ka kvorums viņu atstādināšanai tiek piedāvāts pārāk mazs un saka, ka Saeimu var atlaist tikai tik daudz vēlētāju cik to ir ievēlējuši. Apgalvo neskatoties uz to, ka pēdējo vēlēšanu laikā par visu apvienību LPP/LC nobalsoja 77 869 vēlētāji, savukārt arodbiedrību likumprojektu parakstīja gandrīz trīsreiz vairāk cilvēku! Tātad Godmaņa kungs jau tagad varētu droši atdot savu premjera vietu Krīgera kungam.
Kopumā par visiem 53 deputātiem, kuri patlaban sastāda valdošo koalīciju, vēlēšanās nobalsoja tikai 46 % no tiem, kas šajās vēlēšanās piedalījās, bet kvorums vēlēšanās, kuru paredz arodbiedrību priekšlikumi ir 50 %. Kā rāda pēdējo tautas iniciēto referendumu pieredze, visi, kuri tajos piedalās, balso vienādi.
Pirmkārt, atlaiž ne jau Saeimu, bet gan valdošo koalīciju, tādēļ LPP/LC prasība arodbiedrības likumprojektā jau ir izpildīta. Es pat nerunāšu par to pozitīvisma kampaņu, par kuras rīkošanu tā pati LPP/LC un Tautas Partija vēl nav atgriezušas valsts budžetā apmēram 2 miljonus latu. Valdošās koalīcijas darbību Saeimā var droši nosaukt par negatīvisma kampaņu un rezultāts ir acīmredzams. Ja ticēt pēdējās aptaujas datiem, tad visas četras valdošās koalīcijas partijas atbalsta mazāk nekā 20 % vēlētāju.
Kas attiecas uz starptautisko pieredzi, tad četrās no sešām iepriekšminētajā Prezidenta dokumentā izanalizētajām konstitūcijām, Parlamenta atlaišanai ir nepieciešams daudz mazāks kvorums, nekā arodbiedrību likumprojektā. Trijās no šīm sešām konstitūcijām, lai pieņemtu lēmumu par parlamenta atlaišanu, nepieciešams vienkāršs to vēlētāju balsu vairākums, kuri piedalījās referendumā.
Pats interesantākais ir tas, ka pie šim trim valstīm varētu droši pieskaitīt arī Latviju. Par Saeimas atlaišanu pagaidām ir runa Satversmes 48. pantā, kurš paredz Saeimas atlaišanu pēc Prezidenta iniciatīvas un tur kvorums ir vienlīdzīgs nullei, tas nozīmē, ka Saeima tiks atlaista pat tad, ja referendumā piedalīsies trīs vēlētāji un divi nobalsos „par”.
Nepastāv nekādi argumenti „par” arodbiedrību likumprojekta noraidīšanu. Protams, izņemot valdošās koalīcijas vēlmi arī turpmāk neņemt vērā vēlētāju gribu. Tādēļ, tā kā Saeima noraidīja arodbiedrību likumprojektu un atklāti un nepārprotami nodemonstrēja Latvijas tautai savu prettautisko būtību, PCTV vērsīsies pie Valsts Prezidenta ar lūgumu sarīkot vienlaicīgi divus referendumus. Pirmo – par tautas iespēju atlaist Saeimu ar kvorumu, kas saskaņā ar Satversmi līdzinās pusei no kopējā vēlētāju skaita un otru – par konkrētās prettautiskās Saeimas atlaišanu ar kvorumu, kas ir vienlīdzīgs nullei.