Izstāde Latvijai 102 ir balstīta reālās pasaules skaitliskajās attiecībās un telpiskajās formās, kas papildina garīgās vērtības un paplašina iztēles horizontu. Aizveram acis un iztēlojamies, ka esam netālu no jūras. Bet īstenībā atrodamies kaut kur netālu no Torņakalna stacijas, gandrīz svaigā un intīmā mākslas galerijā Mazā Venēcija. Mūsu priekšā, iespējams, ir balti putu viļņi, kas ritmiski lēkā, tepat kaijas, kas šaudās katra pa savu trajektoriju un saule, kas mīlīgi silda kāju pirkstus. Mūs pārņem miers, mājīguma sajūta. Tagadne, pagātne un nākotne savijas un iekļaujas vienā laika plūdumā. Mēs sajūtam ceturtā laika dimensiju – tuvumu. Latvijai ir 102!
Vai vēl ir veids, kā nošķirt sevi no pasaules kārtības, kas veido mūsu iztēli? Piedāvājuma klāstā ir dažādi mākslas objekti – īsti vai neīsti, tam nav nozīmes. Galvenais, ka ir, jo mūsu iespēju horizontu paplašina arī Voldemāra Irbes takas un smaidīgs delfīns, kas aicina mūs uz saprotamāku un vienkāršāku pasauli.
Mākslinieki Ieva Putniņa un Ivars Grāvlejs piedāvā iztēloties improvizētu situāciju, kuras stāsti koncentrējas galvenokārt ap spekulatīvu ilūziju. Vai skatītājs spēs rast līdzsvaru starp rīcības brīvību un ar situāciju saistītajiem ierobežojumiem?
Izstāde ir paredzēta ikvienam, bez vecuma ierobežojuma, sociālās vai seksuālās piederības. Lai veicinātu mājīguma sajūtu, skatītājam būs arī iespēja izmantot zilo TOI TOI plastmasas tualetes kabīni.
Ievas Putniņas interešu loks ir plašs – glezniecība, animācija, kino, performance. Vizuāli viņas darbi bieži vien atgādina kādas senākas mākslas tradīcijas, taču paradoksālie sižetu virpinājumi ļauj tiem atrasties pavisam mūsdienīgā pasaulē. Ievai patīk radīt butaforijas līdz tādai realitātes pakāpei, ka atliek vien tām pieskarties, lai saprastu, ka tās nav ēdamas vai lietojamas (bet varbūt ir?). Ieva ir Jaņa Rozentāla mākslas skolas pasniedzēja. Viņas darbi izstādīti galerijā Low, festivālā Maboca, Rīgas Cirka Ziloņu zālē un citur.
Ivars Grāvlejs ieguvis maģistra grādu FAMU, Prāgā, tomēr viņš fotogrāfē jau kopš bērnības. Bieži vien Grāvlejs tiek raksturots kā "enfant terrible". Viņš spēlējas ar valodu, vārdu un tēlu kombinācijām un ar zināmu infantilitāti mistificē skatītāju. Provokācijas māksla ir tipiska Grāvlejam, taču var gadīties, ka viņš izliksies, ka nekas īpašs uz spēles nav likts. Pašlaik Grāvlejs ir doktorantūras students un "spekulatīvi garīgās fotogrāfijas" skolotājs Čehijā.