Izstādē To mēs nedarām apkopoti gandrīz 300 darbu, ko radījuši 130 mākslinieki. Šie mākslas darbi skatīti jaunāko Baltijas valstu seksualitātes vēsturei veltīto pētījumu kontekstā. Izkārtojot mākslas darbus tematiskās grupās, izstādē ietverts plašs personisku pārdomu un fantāziju spektrs attiecībā uz dzimti, ģimeni un seksualitāti, ko iezīmējušas mūždien mainīgās sociālās normas gan padomju periodā, gan pašlaik.
Kā stāsta muzeja MO direktore Milda Ivanauskiene, izstādes ideja radās, reaģējot uz Lietuvas sabiedrības tendenci ar seksualitāti saistītās tēmas joprojām stigmatizēt, un muzeja ambīcijas saskanēja ar kuratora un mākslas vēsturnieka Adoma Narkeviča interesēm, kurš uzaicināja latviešu kuratori Ingu Lāci un igauņu kuratori Rebeku Polsdamu kopā pārskatīt šīs tēmas visās trijās Baltijas valstīs.
Izstādes nosaukums To mēs nedarām nāk no 1984. gadā radīta Česlova Lukenska tāda paša nosaukuma zīmējuma, kas tapa divus gadus pirms slavenā saukļa par to, ka Padomju Savienībā seksa nav. "Galvenais šīs izstādes fokuss ir mūsdienu dzimtes stereotipi un normas, bet tā vietā, lai skatītos uz mākslas darbiem hronoloģiski, mēs apskatām tos caur dažādām tēmām, piemēram, maskulinitātes un femininitātes performēšana un parodēšana, romantiskas attiecības un ikdienas dzīve, publiskā un darba dzīve, atpūta un citas," skaidro kuratore Rebeka Poldsama.
Izstādē tiek rādīti Ausekļa Baušķenieka, Džemmas Skulmes, Maijas Tabakas, Edgara Iltnera, Rudītes Dreimanes, Helēnas Heinrihsones, Ievas Iltneres, Aijas Zariņas, Zentas Dzividzinskas, Andra Grīnberga, Mudītes Gaiševskas, Arņa Balčus, Katrīnas Neiburgas, Envijas Verneres un Ances Eikenas darbi. Jaunu darbu par krūzinga kultūru izstādei radījis mākslinieks Konstantīns Žukovs. Īpašu vēsturisku sadaļu izstādē veido modes mākslinieka Bruno Birmaņa materiāli no Nepieradinātās modes asamblejām, ko viņš Latvijā organizēja no 1990. līdz 1999. gadam, to izstādē papildina lietuviešu dizaineres Sandras Straukaites, tā laika asambleju dalībnieces, tērpi.
Izstāde ir arī viena no pirmajām reģionā, kas pievēršas LGBTK+ kopienas atainojumiem kopš XX gadsimta 70. gadiem. "Strādājot pie projekta, mēs piedzīvojām vēsturiskas pārmaiņas likumdošanā. Pagājušā gada novembrī Latvijā beidzot tika pieņemts viendzimuma partnerattiecību likums. Tajā pašā laikā Igaunijā tika pasludināta pilnīga laulību līdztiesība. Vienīgi Lietuvā vēl nav pat partnerattiecību likuma. Neskatoties uz pārmaiņām, sabiedrībā joprojām reizēm sastopama nievājoša attieksme, runājot par seksuālajām vai dzimtes minoritātēm, tāpēc ir svarīgi sarunā iesaistīt jaunākās paaudzes māksliniekus, kas spēj runāt par lietām, kas agrāk tika apklusinātas,'' saka Inga Lāce.
Vairāk informācijas par izstādi.