Publicitātes foto

"Šāda veida oficiālā māksla ir uztverama ļoti piesardzīgi, bet institūcijas un to pārstāvji, kas ar to nodarbojas, ir uzlūkojami ar dubultu piesardzību," uzskata mākslas kritiķis Vilnis Vējš1/2

Tradīcija vai konjunktūra?

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

16 komentāri

20. decembris, 2012, 9:18

juris.

Ko jūs te ņematies...ejiet labāk patīriet sniegu,bet tā skaisti!

Atbildēt
0
0

20. decembris, 2012, 14:45

j .

tīram jau vareni un daudz pa vidu rakstam

20. decembris, 2012, 8:55

vohomurka

Ivanovs ir ražotājs. Ieslēdzis konveijeru un štancē - pat šablonus nevīžo periodiski pamainīt. Visa diskusija var būt tikai par vienu - vai viņa izstrādājumi ierindojami vieglās vai smagās rūpniecības plauktā. Manuprāt, vieglā rūpniecība ir Ivanova ražotnes marka, jo ne ar satura dižumu, ne materiālu smagumu viņš sevi neapgrūtina - paņem bildīti, uzkopē uz drēbītes un ar strīpiņām izkrāso. Un tā gadu no gada - līdz pensijai un vēl tālāk...

Atbildēt
4
0

20. decembris, 2012, 0:38

eseses

aploksne kaut kur pazudusi, jo taa vinjam ies liidzi liidz kapam. :D

Atbildēt
1
0

23. decembris, 2012, 10:02

evil grin

hehe, ļoti precīzi. Varēja nevis Ivanovu, bet Gati Šļuku, piemēram, uzaicināt gleznot partypreža Zaglera portretu. Smieklīgs pārpratums, nevis prezidents ir šis te cilvēks. un mākslinieks, kurš apkalpo varu, ir nožēlojams. nav jau gluži 15. gadsimta Itālija, ne?

20. decembris, 2012, 14:49

Žvidz

žēl ka tā. Bet arī Jums arī ies līdzi kapam viss, ko esat darījis-usi. Otra acī var būt ir baļķis, bet varbūt skabarga. Bet tik pat labi paša acī tikai skabarga. Galvenā doma ir pārāk neuztraukties par citu grēkiem vai noziegumiem un vairāk domāt par saviem un Jums tādi ir. Kā jau visiem. Līdz kapa malai. liekulīgākais komentārs. un ne par tēmu.

20. decembris, 2012, 0:09

Šķiet,

ka iepriekšējie komenti tomēr ož pēc pasūtījumu nedabūjušo sīkas un ne tik sīkas skaudībiņas. Jo mākslinieku un to, kuri uzskata sevi par māksliniekiem, ir pārāk daudz, kritēriji daudzskaitlīgo eksaltēto mākslas kuratordāmīšu vadībā izļurkājušies, bet ēst gan gribas pilnīgi visiem.

Atbildēt
1
3

20. decembris, 2012, 14:45

fū publisks

Tāda doma ienākt prāta var tikai tam, kas pats tā domā, tāds ir.

19. decembris, 2012, 19:48

zellis

te to gāgu mālē, te zatleru. Fotogrāfijas netrūkst ko pārmālēt " savā manierē" . Piekrītu - amatniecība.

Atbildēt
5
1

19. decembris, 2012, 19:41

Silts Z-svētku putenīša ieteikums

Ritum, ja Tev ir iekšas un iekšā, atsauc abus portretus un atvainojies mākslinieku ģildei. Tad Tu sāksi jaunu dzīvi un Tu būsi slavens un kruts (bez ironijas). Varēsi arī BEIDZOT nomainīt stilu, jo cik ta var vilkt strīpiņas, priecāties par to vizuālo spēku, bet nesaprast ko ar to iesākt, kehh! Būs īsti reizē.

Atbildēt
4
2

19. decembris, 2012, 17:10

āJ

Tas kā "mērkaķojas" masu līderi un to pakalpiņi nav svarīgi un tam nav jāpievērš uzmanība, jo tad tā būtu nacionālisma - novecojusi ideoloģija - uzspiešana, jo tāda pārvaldes formā kāda ir šodien atpaliek no tā, kas notiek Rietumu sabiedrībā un notiek labas lietas - atvērtība, izteiksmes brīvība, pārvietošanās brīvība, brīve no aizspriedumiem. Kas ir patiešām slikti? - tas, ka Ritums Ivanovs ar, kuru tagad identificē jedzienu mākslinieks šajās dienās Latvijā uzglezno vienu oficialo un otru "pa savam". Spilgtumsnāk nevis no Latvijas Bankas Monētu sīk-bodītes gadu garumā, kurā uzvar vienu un tie paši, bet gan no Ivanova, kura darbība apliecina sabiedrībai, ka "mākslinieki Latvijā ir plānā galdiņa urbēji" nevis cilvēki ar skaidriem stāju, vērtībām un darbībām un tātad tādiem naudu vajag dot pēdējiem un, ka māksla ir tikai tāda dekorācija visām tām "nopietnajām lietām" ar, kurām nodarbojas sarauktu pieri un centībā visādi augļotāji, pa virsu šļūcēji politiķi un citi provinciālie lepnummaisi. Ivanova gājiens parāda, ka māksla šajā vietā nav sēkla kultūrai. Un tā jau tas arī ir. Kapēc gan Ivanovs, kuram 1989. gadā vēl bija pavisam maz gadiņu nav sevi izglītojis un divdesmit gadu laikā sapratis, ka tieši no katra atsevišķa atbildībā radīta mākslinieka darba irt jābūt atkarīgai taj mazajai pasaules daļai, kura to ieskauj. Ritums Ivanovs nav mākslinieks. Amatnieks arī ne, jo labs amatnieks neizliekas par mākslinieku. Ritums Ivanovs nav mākslinieks. Ritums Ivanovs nav mākslinieks. Ritums Ivanovs nav mākslinieks. Ritums Ivanovs nav mākslinieks. Ritums Ivanovs nav mākslinieks.

Atbildēt
5
2

19. decembris, 2012, 19:38

hm

Mākslinieku īpatsvars pasaulē ir simtkāršojies salīdzinot, piemēram, ar 1979. gadu. To nevar skaidrot tikai ar trivialu tirgus un kapitalisma argumentu. Skaidrot to ar atvertas sabiedrības, demokratijas, vārda un pārvietošanās brīvību, iespējams nav triviali un ir tuvu patiesībai. Rituma Ivanova gājiens ir m_au.cī.b.A. Portretu, kurš nav paša stilā, bet pievilkts masu anonīmajam attēlam, nemaz nedrīkstēja taisīt, nerunājot par rādīšanu sabiedrībai. Kā tāds auns parāda abus portretus. Tipa - redziet, esmu pērkams. Esmu arī centīgs kā tāda bāba kaprona zeķu veikalā. Ja pārdodas tad tā, lai tas, kam pārdodas domā, ka ir panācis savu, bet pārējie gudrie saprot, ka mākslinieks visus apčakarējis. Tiešām jāčūrā biksēs no pelēkuzvalku ierēdņiem, kam doktordesmaize ir īpašības vārds nevis slikta pārtika.

19. decembris, 2012, 16:54

āJ

"No vēstures mēs zinām, ka ļoti daudz oficiālo portretu "iekrīt" mākslas laukā, taču mūsdienās šīs intereses sadalās, arī pasūtītāju kompetence ir citāda, nekā tā bija kādreiz" Neizglītots muļķis. Būtu labāk klusējis. Un ieguvis būtu uzgleznojot par velti.

Atbildēt
3
2

19. decembris, 2012, 19:53

:)

Šis kā reiz ir perfekts citāts, kur R.Ivanovs caur puķēm pasaka - pasūtītāji ir muļķi, bet ko gribējāt, to arī dabūjāt, t.i., dabūjāt zināma mākslinieka gleznotu portretu, kas šoreiz nav iekritis mākslas lauciņā...

19. decembris, 2012, 15:07

zvirbulēns

"Šāda veida oficiālā māksla ir uztverama ļoti piesardzīgi, bet institūcijas un to pārstāvji, kas ar to nodarbojas, ir uzlūkojami ar dubultu piesardzību," par bijušo Latvijas Valsts prezidentu portretu pasūtīšanu saka mākslas kritiķis Vilnis Vējš, kurš šo tradīciju uzskata par mazliet smieklīgi teatrālu un saskata tajā pēctecību Ulmaņa un padomju laika oficiālās mākslas divkosībai, bet apspriešanā - pseidokritikai, kas patiesībā tika radīta pašlabuma nolūkos. Runājot par komisijām un to noteiktajām prasībām, viņš saka, ka to kompetencē varētu būt vienīgi mākslinieka izvēle - tālāka iejaukšanās viņa darbā nav pieļaujama -, citādi tas viss turpina sliktākās autoritārisma tradīcijas, kas ir bijušas latviešu mākslā. "Un vispār es esmu pret šādām barotavām, kas rada kaut ko, kas nevienam nav vajadzīgs, bet visiem mazliet izdevīgs, un kurām atrodas līdzekļi, kad reālam radošam procesam tie neatrodas - tas ir pats svarīgākais," uzsver Vilnis Vējš. "Vēl ir bēdīgi, ka tajā visā piedalās arī paši kultūras cilvēki, kuri ir tie komisijās sēdētāji un lēmēji, piemēram, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijā. Tas ir konjunktūrisma un sadarbības ar varu spilgts piemērs." -------------------- Žetons, pat trīs! Šitā mērkaķošanās ir kas prātam netverams!

Atbildēt
10
0

19. decembris, 2012, 21:12

Rix

Ritums nav pareizais mākslinieks šim gadījumam. Zatlera portretu vajadzēja pasūtīt Poikānam - viņš tādu politiķu būtību labāk un precīzāk izjūt. Piemēram, Māra Gaiļa portrets, kas karājas Saeimā pie bibliotēkas durvīm, ir izcils. Tur vajadzēja blakus arī Zatleru.