Labi atpūtīšos, vienu dienu pavadīšu 3x3 nometnē Mičigānas štatā, kur diskutēsim par Latvijas politiku. Centīšos nebūt pārāk cinisks, bet nezinu, vai izdosies. Varbūt kaut ko uzrakstīšu arī V-Dienai, bet nezinu -- kā nekā man tas būs atvaļinājums, turklāt šķiet, ka māsai, pie kuras es dzīvošu, uz datora nav latviešu burtu. Redzēsim.
Tikmēr vēl vērts konstatēt turpinājumu tam, par ko es rakstīju vakar, proti -- svētulīgo politikāņu masīvo liekulību. Šodien Dienā ir materiāls par Saeimas deputātu Šmitu un viņa pārdomām par bērnu audzināšanu, tostarp citējot arī Zālamana grāmatu no Bībeles, kurā ir teikts, ka labi vecāki savus bērnus per. Tas, lūk, esot Dievas vārds. Citur Bībelē ir arī teikts, ka bērnus var pārdot verdzībā, tas ir Mozus 2. grāmatas 21. nodaļā. Protams, nesaku, ka tā vajag, un nesaku arī, ka bērni būtu dauzāmi ar siksnu vai matu birsti, vien kārtējo reizi nākas norādīt uz selektīvo veidu, kādā šāda veida dabas bērni izmanto savu ticību. Kas man der, tas ir Dieva neapstrīdamais vārds. Kas man neder, to es varu ignorēt. Vai, kā rakstīju vakar, pret seksuālām minoritātēm varu cīnīties un būt pārliecināts, ka Dievs mani atbalsta, bet savus daudzos kolēģus, kuri ir šķīrušies, precējušies no jauna vai vienkārši savu dzīves biedru prasti krāpj -- jo nepārprotami ir arī tādi -- es ignorēšu, lai arī Bībelē par to ir ļoti daudz aizrādījumu. To pašu var teikt arī, piemēram, par vienu no 10 baušļiem: Tev nebūs zagt.
Otrs, kas šodien krīt acīs ir valdošās kliķes vēlme izrēķināties ar tiem, kuri tomēr ar tās monolīto pašpārliecinātību nav gluži mierā. Tēvzemieši, lūk, grasoties sodīt Eiropas Parlamenta deputātu Ģirtu Kristovski par viedokli, kādu viņš paudis par valdošās bandas grozījumiem drošības likumos un par referendumu, kurš no tiem izrietēja. Vēl pirms tam viņi sodīja Annu Seili, kura bija viena no tikai divām valdošās koalīcijas deputātēm, kurai tomēr nebija pieņemama nodokļu nemaksātāja ievēlēšana valsts augstākajā amatā. Partijas disciplīna mūsu valstī ir kļuvusi par aizbildinājumu visādām šmucēm, un nezinu, par ko ir lielāks kauns -- tiem deputātiem, kuri smadzenes noliek uz plaukta un paklausīgi spaida balsošanas podziņas tā, kā priekšniecība liek, vai tiem, kuri cenšas sasiet rokas kolēģiem, kuriem smadzenes joprojām ir starp ausīm.
Vēlu visiem lasītājiem jaukas nākamās pāris nedēļas! Uz tikšanos augusta otrā pusē!