Pārskatot privatizācijas gaitu Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas, ir maz gadījumu, kad šo procesu varētu nosaukt par veiksmīgu, caurskatāmu un godīgu. Vēl mazāk gadījumu, kad valsts būtu ieguvusi kādu labumu no privatizācijas. Tādēļ arī šodien valdības pārstāvju paustie spriedumi un komentāri par Lattelecom privatizāciju rada bažas par uzņēmuma tālāko likteni un valsts ieguvumiem (lasi – zaudējumiem) pēc tā privatizācijas.
Pavisam dīvaini izklausās premjera apgalvojums, ka uzņēmumu, kamēr tas darbojas veiksmīgi un nes peļņu, vajadzētu paturēt valsts īpašumā, bet par pārdošanu domāt tikai tad, kad uzņēmuma finanšu rādītāji pasliktinājušies. Loģiski gan būtu rīkoties pilnīgi pretēji – ja vispār notiek privatizācija, tad tas notiek brīdī, kad uzņēmumam ir pēc iespējas labāki finanšu rādītāji un valsts no privatizācijas iegūst maksimālo iespējamo labumu – pat neekonomistam skaidrs, ka labāki finanšu rādītāji nozīmē augstāku cenu. Taču Latvijas gadījumā jau nebūs nekas neierasts, ja uzņēmums no veiksmīgas darbības tiks novests teju līdz bankrotam un tad par simbolisku cenu aši privatizēts.
Doma par iespējamo atteikšanos no Lattelecom privatizācijas kopumā ir apsveicama. Taču daudzi, domāju, būs uztvēruši kādu dīvainību – tiklīdz aktualizējas diskusijas par Lattelecom privatizāciju vai neprivatizēšanu, uzņēmuma vadība u.c. sāk apgalvot, ka uzņēmuma attīstība neesot iespējama, kamēr tas atrodas valsts īpašumā. Šāds apgalvojums izklausās vairāk pēc vienkārša populisma vai drīzāk šantāžas, ar kuras palīdzību tiek mēģināts panākt sev labvēlīgu lēmumu. Ne jau uzņēmējdarbības forma nosaka to, cik efektīvi un vai vispār uzņēmums spēj attīstīties. To nosaka uzņēmuma vadības rīcība, spēja domāt stratēģiski un piesaistīt investīcijas. Bet, ja Lattelecom vadība nespēj gādāt par tā attīstību, valstij kā akcionāram tā vienkārši būtu jānomaina, kā jebkurā citā normāli funkcionējošā uzņēmumā. Pēdējos gados Lattelcom ir pierādījis, ka spēj attīstīties, esot valsts īpašumā, tā peļņa pēdējos gados mērāma vairākos miljonos latu, tāpēc nav saprotama uzņēmuma vadības atrunas par nespēju turpmāk attīstīties. Te var minēt vēl citus uzņēmumus, kas, esot valsts īpašumā, attīstās ļoti veiksmīgi, piemēram, AS „Latvijas Valsts meži”, kas vairākus gadus ir straujāk augošais attiecīgās nozares uzņēmums Eiropā un dod valstij ievērojamus ieņēmumus, katru gadu valsts budžetā ienesot vairāk nekā 10 miljonus latu.
Kas tad notiks, ja Lattelecom privatizēs? Tā pati vecā vadība pēkšņi spēs savu darbu turpināt pietiekami profesionālā līmenī, lai uzņēmums gūtu panākumus? Bet ja uzņēmums netiks privatizēts, tad tā finanšu rādītāji pasliktināsies...? Diemžēl arī šodien ne valdības vadītāja, ne Lattelecom vadības izteikumi nevieš uzticību privatizācijas procesam.