Vai valdība vēl kontrolē situāciju?

Vēl pirms mēneša valdība apgalvoja, ka aizņemšanās SVF Latvijai būtu "ārkārtīgi nevēlama"; pirms divām nedēļām stāstīja, ka SVF nauda Latvijai jau būtībā neesot vajadzīga, tā tikai tāda papildus rezerve; pirms nedēļas jau gribēja 3 miljardus eiro; tagad 5 miljardus eiro. Šodien skaidri pierādās arī valdības neprofesionalitāte, pārņemot "Parex" banku – jau pēc neilga laika nākas būtiski pārskatīt pārņemšanas nosacījumus un nav izdevies apturēt līdzekļu aizplūdi no "Parex" bankas, savukārt nesen ieceltais valdes priekšsēdētājs atkāpjas no amata.Attiecībā uz šonedēļ apspriesto Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu jāatzīmē, ka valdība neko konkrētu nepiedāvā. Bez samērā nekonkrētiem solījumiem kaut kad nākošgad samazināt valsts budžeta izdevumus, kā vienīgo konkrēto pasākumu valdība piedāvā palielināt PVN un akcīzes nodokļa likmes. Turklāt, ja Finanšu ministrijas prezentācijā iet runa par PVN samazinātās likmes palielināšanu no 5% uz 9%, tad jau vakar finanšu ministrs A.Slakteris apgalvoja, ka PVN likmes palielināšanai esot "dažādi varianti".Zīmīgi, ka pagājušajā nedēļā prezentētajā "Eiropas ekonomikas stabilizācijas plānā" (A European Economic Recovery Plan) Eiropas Komisija piedāvā tieši pretēju risinājumu - PVN likmes pagaidu samazināšanu un darbaspēka nodokļu samazināšanu. Tas arī ir saprotami, jo ekonomiskās lejupslīdes apstākļos nodokļu samazināšana rada papildus stimulu ekonomikai. Latvijas valdības plānotā PVN un akcīzes nodokļu likmju palielināšana tikai iedzīs valsti vēl dziļākā recesijā. Tiesa, Eiropas Komisija arī atzīmē, ka tām dalībvalstīm, kas izmantoja ekonomiskās izaugsmes periodu ilgspējīgas fiskālās pozīcijas nodrošināšanai, ir labākas starta pozīcijas un lielākas manevra iespējas fiskālajā politikā. Latvija, saprotams, nav šo valstu starpā.Tas, uz ko valdībai vajadzētu koncentrēties, ir izstrādāt Latvijas ekonomikas stabilizācijas plānu, par prioritāti izvirzot uzņēmējdarbības un ražošanas stimulēšanu, t.sk. izmantojot ES fondu līdzekļus. Arī Eiropas Komisijas prezentētais "Eiropas ekonomikas stabilizācijas plāns" paredz instrumentus ES fondu apguves paātrināšanai.Rīt pēc premjera I.Godmaņa iniciatīvas tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sēde par ekonomisko situāciju valstī. Lai minētā sēde nepārvērstos par kārtējiem tukšiem runas plūdiem, valdībai vajadzētu sagatavot atbildes uz šādiem jautājumiem:1) SVF aizdevums. Cik lielu summu un kādiem mērķiem valdība plāno aizņemties no SVF?2) 2009.gada valsts budžeta izdevumu samazināšana. Kāds ir kopējais apjoms un kādas nozares tā skars. Vai un cik lielā mērā valdība plāno samazināt ministriju un citu valsts iestāžu centrālos aparātus, samazināt valsts aģentūru skaitu un izdevumus, samazināt valsts uzņēmumu padomju un valžu izdevumus? Vai valdība plāno samazināt politiski motivētu investīciju projektu, piemēram, LNB celtniecības izdevumus?3) Sociālās jomas izdevumu samazināšana. Vai valdība uzskata sociālās jomas izdevumu samazināšanu par pamatotu situācijā, kad sociālā budžeta uzkrāto līdzekļu apjoms sasniedz gandrīz miljardu latu? Vēl nesen valdība apgalvoja, ka sociālā budžeta līdzekļu uzkrājums ir nepieciešams sociālās sistēmas stabilitātes nodrošināšanai. Vai ekonomiskās lejupslīdes un vēl aizvien augstas inflācijas apstākļos valdība neuzskata par pamatotu sociālā budžeta uzkrāto līdzekļu izmantošanu, lai nebūtu jāsamazina sociālās jomas izdevumi?4) Nodokļu paaugstināšana. Sniegt detalizētu informāciju par valdības plānoto PVN un akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Kāpēc valdība rīkojas tieši pretēji Eiropas Komisijas prezentētajam "Eiropas ekonomikas stabilizācijas plānam", kas piedāvā pretciklisku risinājumu - PVN likmes pagaidu samazināšanu un darbaspēka nodokļu samazināšanu? 5) Finansiālā situācija "Parex" bankā. Publiskot "Parex" bankas pārņemšanas līguma nosacījumus un to grozījumus. Cik lielus līdzekļus valdība un Latvijas Banka jau ir ieguldījusi "Parex" bankas glābšanai? Kā noris sarunas par "Parex" bankas sindicēto kredītu pārfinansēšanu? Kāds ir valdības rīcības plāns situācijā, ja "Parex" bankas sindicētos kredītus neizdodas pārfinansēt? Kā valdība plāno apturēt līdzekļu aizplūdi no "Parex" bankas? Sniegt informāciju, vai "Parex" bankas valdes locekļi īsi pirms bankas nacionalizācijas nav izņēmuši personiskos līdzekļus no "Parex" bankas? Kāda būs valdības rīcība šādā gadījumā? Sniegt informāciju, vai finansiālas problēmas nedraud arī citām bankām?Tikai patiesa un precīza informācija nav valdības puses spēs mazināt baumas un satraukumu sabiedrībā. Patiesība, kaut arī nepatīkama, ļauj izvērtēt situāciju un attiecīgi tai sagatavoties. Neziņa rada spriedzi un veicina neracionālu rīcību. Līdzšinējie valdības pretrunīgie un nepārtraukti mainīgie paziņojumi situāciju tikai vēl vairāk saasina. Rīt Saeimas ārkārtas sēdē gaidām atbildes, I.Godmaņa un A.Slaktera kungi!