Mākslinieces darbos caur spožām un dzirkstošām krāsām vijas dzīvas sajūtas. Starp tām brīžiem uzmirdz tik tikko jaušamas līdzības ar apkārtējo vidi un dabu.
Kopš 1993. gada Madara Gulbis piedalījusies izstādēs Rīgā, Oslo, Helsinkos, Stokholmā, Hamburgā, Bonnā, Brēmenē, Frankfurtē, Štutgartē, Briselē, Lisabonā, Varšavā, Baku, Seulā, Venēcijā. Kopskaitā 26 personālizstādes notikušas Latvijā, Zviedrijā, Vācijā un Polijā.
"Abstrakcija un abstrakts. Abstrahēt – tas nozīmē pievērst uzmanību būtiskajam un neņemt vērā nebūtisko. Norobežot un vispārināt atsevišķas iezīmes, skatīt tās šķirti no pārējām.
Abstraktā glezniecība ir sajūtu glezniecība. Tās priekšrocība – iespēja attēlot mirkli. Mirkli, kurš ir gana spēcīgs un svarīgs, mirkli, kurā notiek tik daudz kā būtiska. Mana glezniecība ir dabas atdarināšana, dabas imitēšana, bet ne kopēšana. Viss ir noskatīts, sajusts un saprasts dabā – kāda īpaša brīža, kāda skata, vienas sajūtas it kā fragments. Šeit es domāju dabu, vidi, visu to, kas ikdienā ir ap mums. Vidi, kurā notiek mūsu dzīves. Gleznā viss tiek pateikts tikai ar krāsu, arī kompozīcija veidota no krāsu laukumiem. Tie var būt brīvi plūstoši, viens otrā pārejoši, pārklājoši, tie var būt stingri atdalīti, norobežoti. Krāsa ir galvenā un tai skatītājā ir jāizraisa kāda sajūta, kāda doma," stāsta Madara Gulbis.