Ekspozīciju kopīgi veidojuši Luvras, Īrijas Nacionālās mākslas galerijas un Vašingtonas Nacionālās mākslas galerijas eksperti, gada laikā izstāde būs skatāma visās trijās mākslas telpās. Kā izstādes lielākā vērtība tiek izcelti holandiešu vecmeistara Jana Vermēra (1632–1675) 12 restaurētie darbi, kuri Parīzē būs eksponēti pirmo reizi kopš 1966. gada.
Izstādes kuratori iecerējuši revidēt mītu par Vermēru kā savā iekšējā klusumā dzīvojošu noslēpumainu vienpati (lai arī ģimenes cilvēku un 15 bērnu tēvu) un rādīs viņa darbus laikabiedru kopējā tīklojumā – izstāde apkopo 60 XVII gadsimta holandiešu zelta laikmeta meistaru darbus no visas pasaules. Īrijas Nacionālās mākslas galerijas kurators Adrians E. Vaibors preses materiālos atklāj, ka izstāde ir gatavota ļoti rūpīgi kopš 2011. gada.
"Vermērs un viņa laikabiedri pastāvīgi centās pārspēt cits cita darbus gan tehniskajā īstenojumā, gan estētiskajā pieejā," izpētījis kurators. Nenoliedzami – viņi ir gan iedvesmojušies cits no cita darbiem, gan arī aizņēmušies motīvus, kompozīciju un noskaņu.
Vermērs ir viens no pazīstamākajiem holandiešu t. s. sadzīves žanra gleznotājiem, kurš gāja pret straumi – viņu neinteresēja pompozā un skaļā glezniecība, kas iemūžināja kaujas, mītiskus varoņus, ciešanas. Viņš izvēlējās šķietami necilas, intīmas ikdienas dzīves ainiņas.
Savā ziņā var teikt, ka Vermērs glezniecībā ienesa to pašu, ko Anrī Kartjē-Bresons fotogrāfijā, proti, mazās dzīves lielumu, precīzāk – skaistumu. Viņa skatienam šķitis vērtīgi apstāties pie "izšķirīgajiem mirkļiem" (Bresons) – kalpone, kura gaida, kad kundze uzrakstīs vēstuli, un uzmanīgi pa logu vēro kādu mums neredzamu sīkumu tālumā, jauna sieviete, kas no krūkas lej bļodā pienu, vīrietis, kurš pasniedz sievietei ūdeni u. tml.
"Klusuma pasaule", "gaismas klusā poēzija" – šādiem un tamlīdzīgiem apzīmējumiem žurnālisti un mākslas zinātnieki apraksta Vermēra mākslu, savukārt pašu mēdz dēvēt par Delftas sfinksu. Šo īpašo gaismas burvību mākslinieks ir spējis radīt arī savās pilsētas ainavās, īpaši vienā no viņa vispazīstamākajiem darbiem Delftas skats.
Lai arī latvieši bieži apgalvo, ka nekur nav tik skaistu mākoņu kā Latvijā, – skaisto mākoņu īpašumtiesībās vismaz ar Vermēru mums ir jādalās. Viņa gleznās ir redzams laiks un gaisma, un tas ir tik skaisti. Zināms, ka pret Vermēra chiaroscuro (ass kontrasts starp gaišo un tumšo) virtuozitāti nav spējuši palikt vienaldzīgi ne Hitlers, ne Prusts, kā arī 9000 apmeklētāju, kuri izstādi Luvrā vēlējās apmeklēt jau pirmajā dienā.
Luvrā izstāde būs skatāma līdz 22. maijam. Dublinas Nacionālajā galerijā – no 17. jūnija līdz 17. septembrim, Nacionālajā mākslas galerijā Vašingtonā – no 22. oktobra līdz 2018. gada 21. janvārim.
Jau ir pieejams izdevniecībā Yale University Press izdotais izstādes katalogs. Tā kā jau kopš pirmajām dienām uz izstādi plūst interesentu pūļi, organizatori piekodina laikus rezervēt biļeti uz noteiktu laiku.