Projektēja visstilīgākais birojs
Oslo Operas vēsture pilsētas vēsturē iezīmīga ar to, ka
internacionālā konkursā ar 230 pieteikumiem uzvarēja vietējais
arhitektu birojs Snøhetta. Patiesībā šo stāstu varētu
salīdzināt ar latviešu biroja Sīlis, Zābers, Kļava uzvaru
konkursā par akustiskās koncertzāles projektu Rīgā. Popularitātes
ziņā Snøhetta varētu salīdzināt ar Sīli&Co -
Snøhetta noteikti nav klaji komerciālas arhitektūras
pārstāvji, vienmēr ir gājuši savu visai savdabīgo ceļu.
Snøhetta ballītes vienmēr ir vislabākās un cilvēki
visstilīgākie. Snøhetta šobrīd noteikti ir Norvēģijas
arhitektūras spožākā eksporta prece. Birojs, ar ko Norvēģija
reprezentējas internacionālā arēnā.
Iecelta degradētā rajonā
Arhitekti viennozīmīgi mēģināja radīt jaunu arhitektūras vēstures
pieminekli, kas būtu iezīmīgs pilsētai kā, piemēram Frank
Gehry projektētais Guggenheima muzejs Bilbao, jo līdz šim
tādas jaunākās arhitektūras zīmes Oslo nav bijis. Otrs uzdevums
bija atrast apjoma pareizo attiecību starp ūdeni un zemi, jo Opera
atrodas Oslo Fjorda malā. Rajons, kurā atrodas Opera - Bjørvika
faktiski ir pieskaitāms pilsētas degradētajām vietām - bijušās
ostas teritorijas. Pilsētas uzstādījums bija veidot Operu šeit, lai
iedotu jaunu dzīvību šim rajonam. Līdz ar to ļoti svarīgs bija
uzdevums par Operas ārējo publisko telpu - lai cilvēki sāktu aktīvi
apdzīvot šo pašlaik pastaigām pagalam neiecienīto rajonu. Protams,
galvenā problēma - lielceļa pārveidošana tunelī un satiksmes
pārvietošana zem zemes, pilsētai būs jārisina tuvākajos 20
gados.
Operas jumts publiskajām pastaigām
Tomēr pēc šodienas Operas apskates domāju, ka galvenais mērķis ir
sasniegts. Oslo arhitekti gan mētāja jociņus par vadošā arhitekta
Kjetil Trædal Thorsen mīlestību pret slīpajām plaknēm (jo tāda
noteikti būs "iesmelta" katrā Snøhetta projektētā
objektā), tomēr Operas gadījumā rampu sistēma patiesi darbojas.
Slīpo plakņu sistēma, kas ir arhitektūras apjoma jumts, ir ieklāta
par karraras (Carrara) marmoru, un pārvērsta par publisko telpu
pastaigām. Marmora plāksnēm ir dažāda apstrāde - slīpētas, pulētas,
uzirdinātas, un līdz ar to marmors iegūst dažādu toni. Bet lielā
attālumā un spilgtā saulē ēka šķiet pilnīgi balta.
Pēdējo gadu laikā man ir nācies būt daudzos laikmetīgās arhitektūras vēstures pieminekļos, tomēr jāatzīst, ka telpiskais pārdzīvojums uz Oslo Operas jumta ir viens no spēcīgākajiem. Stāvot pretī galvenajam apjomam, šķiet, ka divi pandusi kā divi milzu putni uznes tavu dvēseli augšā. Tā sajūta ir kā bērnībā uz šūpolēm- tāds trieciens pavēderē un absolūtas laimes sajūta par to, ka esi šeit un tagad.
Skatiet bildes.