Nav pārsteidzoši, ka šī vēsts izsaukusi lielu sašutuma vētru Atkarīgajā Rīta Avīzē, kurai ASV vēstniecība jau izsenis bijusi tajā pašā bubuļu maisā, kur atrodas partija "Jaunais laiks", Sorosa fonds, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Ģenerāprokuratūra -- vārdu sakot, visi, kuri nav gatavi teikt tikai pašus laipnākos un mīļākos vārdiņus par Atkarīgās krusttēvu un idejisko vadoni un ignorēt apstākli, ka pret cilvēciņu tomēr ir vērstas ļoti nopietnas kriminālapsūdzības un patlaban viņš, nabadziņš, spiests visu laiku mitināties mājās, kur šiverēšanas iespējas ir visnotaļ ierobežotas. Atkarīgās sašutumu var saprast, jo ASV vēstniece ir publiski teikusi, ka viņa seko notikumiem Puzes saimnieka dzīvē un būtu ieinteresēta uzzināt, piemēram, kā tas īsti notika, ka piecreiz tiesneši atrada par vajadzīgu viņu turēt cietumā, bet sestajā reizē uzradās tiesnese, kurai tā vairs nelikās. Visvieglāk laikrakstam vēstnieces pārdomas ir piedēvēt jēdzienam "nediplomātiska rīcība" un "iejaukšanās citas valsts suverēnās darīšanās".
Latvijas ārpolitikas kūrētāji dūc apmēram to pašu meldiņu, vien pieklājīgākos toņos. Nē, nē, tā viņi -- vēstnieces runa būs akadēmiska, jo patiesi, patiesi, neviena valsts nevar jaukties otras iekšējās lietās. Tā ir teicis gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan arī ārlietu ministrs Artis Pabriks. Pēdējais vakar esot pa telefonu runājis ar kolēģi Amerikā Kondolīzu Raisu, un viņa ne ar pušplestu vārdu nav teikusi neko par "tiesisko situāciju" Latvijā, runāts par bezvīzu režīmiem un NATO jautājumiem. Lai gan, protams, mūsu ārlietu ministrs nav mazs bērns un noteikti ļoti labi zina, ka "tiesiskie jautājumi" ļoti lielā mērā ir iemesls tam, ka Latvijas pilsoņiem bezvīzu režīmu ar Ameriku neredzēt vēl kādu labu laiciņu.
Manuprāt, gan Atkarīgā, gan arī politiķi visā šajā lietā ir palaiduši garām galveno jautājumu. Mūsdienās vēstniecības pasaulē ļoti lielā mērā ir ekonomiski kantori. Jā, valstīm savstarpēji jārisina ar drošību saistīti jautājumi, taču galvenais mūsdienu globalizētajā pasaulē tomēr ir tirdzniecība. Un te nu nav grūti izzīlēt vēstnieces paredzamās runas zemtekstu. Proti. Grib Latvija ārpasaules (vai vismaz civilizētās ārpasaules) investīcijas? Investori nejūtas ērti valstī, kurā pieci tiesneši spriež vienu, bet sestā -- citu. Tas liecina par nesakārtotību juridiskās lietās, uzņēmumiem tas ir būtiski. Tāpat investori ar lielām šaubām aplūko situāciju, kurā viens politikānis var pacelt mazo pirkstiņu, un piepeši un pilnīgi ārpus elementāriem likuma ietvariem no trases tiek novākts galvenais pretkorupcijas apkarotājs. No tā var secināt divas lietas. Pirmkārt, likums Latvijas politikāņiem nenozīmē neko. Otrkārt, cīņa pret korupciju ir fikcija. Abos gadījumos nopietns investors to uzskatīs par risku, un tā kā Latvijai nav nedz dabas resursu, nedz plaša noieta tirgus, kurš varētu likt pievērt acis pret šmucēm, haoss un nihilisms Latvijas tieslietu sistēmā un tiesiskuma izpratnē tomēr pietiekami bieži liks investoriem lūkoties citur. Ieguldīšanas iespēju pasaulē taču netrūkst.
Un tāpēc politikāņiem derētu ieklausīties viedajos vārdos, kurus par šo lietu vakar pateica kādreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vēstniece nāks ar padomu, tā prezidente. Gudrs cilvēks prot padomā ieklausīties, jo tā var iemācīties kaut ko jaunu. Tieši tā.
Jauku visiem dienu!