Taču tas gan daudz arī neatšķirtos no tā, ko portālā pauduši mūsu lasītāji – mūsu domubiedri. Labi, ka jūsu ir tik daudz. Es gan nebiju jūsu vidū ceturtdien pie Saeimas, taču mans attaisnojošais iemesls bija tas, ka man bija jārūpējas par to, lai arī citi klāt neesošie vismaz caur mūsu portālu varētu just tās pārmaiņas, kas virmo gaisā. Paldies jums, kas nebaidījās lietus un nevairījās atbildības par mūsu pašu valstī notiekošo.
Ceturtdien, kad pēc tautas pulcēšanās pie Saeimas no valdošās koalīcijas puses sāka nākt viens pēc otra signāli, ka pārmaiņas notiks, bija sajūta, ka šis kāršu namiņš ir sācis brukt. Patīkama sajūta.
Tomēr šorīt, kad atnāca Andris un uzsita dūri galdā jeb ieviesa kārtību Tautas partijā, pār laivas malu izmetot dumpja cēlāju uz kuģa, vakardienas eiforija sāka gaist. Pēc vājuma un iekšējas demokrātijas uzplaiksnījuma brīža TP ir saņēmusies un atguvusi savu patieso seju. Vairs arī neizskatās, ka tik viegli kāds atteiksies no varas. Iespējams, ka ar šo pašu «veco-jauno-jauno» valdību vēl dzīvosim trīs gadus.
Taču mani tas patiesībā neuztrauc. Varbūt tā pat ir labāk. Lai turpina tādā pašā garā, jo tad arī viņu atbalstītājiem atvērsies acis, ka tā nevar skaldīt un valdīt. Kad arī TP vēlētāji reāli sāks savā ikdienā, savā naudas maciņā un ēdiena šķīvī just pārmaiņas, ko radījusi šīs valsts vara ar savu dūres sišanas un kājas pieciršanas politiku, tad arī viņi varētu mainīt savu viedokli. Tam vajadzīgs laiks.
Saeimas atlaišana šobrīd neko nedotu, jo, vēlēšanām notiekot šobrīd, rezultāts varētu būt līdzvērtīgs jau esošajam, kas savukārt varētu domājošos ļaudis dzīt dziļākā depresijā un emigrācijā, bet valdošajiem dot vēl lielāku «balto lapu» un spēcīgāku gāzes pedāli.
Saeimas neatlaišana un kārtējās vēlēšanas pēc trim gadiem dod vairāk laika spēcīgas alternatīvas radīšanai un lielākas cerības, ka vara pēc trim gadiem nonāks labākās rokās. Mums tikai jāraugās, lai šo triju gadu laikā pati Saeima netiek likvidēta kā tāda. Kā 1934.gada 15.maijā.