Viedi ir sociologa Aigara Freimaņa vārdi šodienas Dienā par to, ka partijas biedri uz Emsi ir izdarījuši grupas spiedienu un Emsim ir nācies piekāpties sevis pārstāvētās grupas interesēm. Pirmdien vairs nebija ne miņas no Emša runām par „ēnu pār valsti“ vai „politiķa nāvi.“ Pirmdienas pēcpusdienā uzvaru bija guvis ZZS pragmatisms, kas šim politiskajam spēkam bez spilgtiem līderiem (izņemot Lembergu) ir ļāvis iekļūt divās Saeimās un saglabāt politisko ietekmi. ZZS līdzšinējā panākumu atslēga šajā izdzīvošanas cīņā ir viņu nemainīgā pozīcija—„nekādas pozīcijas“ un tas ir ļāvis viņiem pielāgoties visiem iespējamajiem politiskajiem apstākļiem gluži kā Emša bieži pieminētajiem mikroorganismiem.
Arī šoreiz ZZS pozīcija ir „nekāda pozīcija,“ jo viņi negrib redzēt nenovēršamo—Emsim draud nopietnas apsūdzības. Iespējams, ZZS ir pārliecināta, ka pat otrā tās līdera (pirmais bija Lembergs) nedienas ar likumu nelaupīs vēlētāju uzticību, ja pat pēc Lemberga apsūdzībām ZZS ir otra populārākā partija Latvijā. Patiesībā partija Emsi upurē savām interesēm, jo ja Emsis rūpētos pats par savu personīgo tēlu un arī iedragāto politiķa karjeru, viņš jau būtu atkāpies. Pašam Emsim nekas nepatīkamāks nevarētu būt kā balsojums par Saeimas deputāta imunitātes atņemšanu. Tātad, „partija pāri visam“, tas varētu būt otrs ZZS sauklis! Zaļie zemnieki nepadodas!