"Sēdēju Ventspils muzejā un lasīju dažāda veida materiālus par lībiešiem," sarunā ar laikrakstu Diena atzīst mākslinieks, kuram šīs vēstures liecības ir kļuvušas par nepieciešamo pamudinājumu jaunās gleznu sērijas radīšanai. Lai realizētu šo ieceri, viņš devies Kauliņas, Sises, Sembas un Lībciema ekspedīcijās, stāsta Jānis Kupčs, kuram šī Kurzemes puse nav sveša, jo kopš 2002. gada marta mākslinieks ar ģimeni dzīvo Sārnatē.
Apziņas kambari
"Paņemu fotoaparātu, iesēžos mašīnā un dodos ceļā," savu ekspedīciju norisi atklāj Jānis Kupčs, kura personālizstāde skatāma galerijā Daugava. Mākslinieks atceras, kā devies stundu ilgā pārgājienā gar Sembas upītes krastiem – no šosejas līdz pat jūrai un fotografējis visu pēc kārtas. Ar uzņemtajiem attēliem Jānis Kupčs ir atgriezies savā darbnīcā, kur pirms došanās izbraucienos bija nodevies krāsu un gaismu eksperimentiem.
Jānis Kupčs stāsta, ka dažus no šajās četrās ekspedīcijās uzņemtajiem attēliem pētījis vairāk, bet citus – mazāk. "Man šķiet, ka pats fotografēšanas process kaut ko ieraksta mūsu apziņas pagrabos," paskaidro mākslinieks un uzsver, ka fotogrāfijas vairāk kalpojušas kā iedvesmas avots, nevis kā palīgs reālu vietu atainojumam. "Maniem darbiem nav konkrētas adreses," par savām jaunajām gleznām smejoties piebilst Jānis Kupčs.
Saulrieta rozīgais
"Es tur nokļuvu maijā, kad ievas ziedēja kā trakas," par Lībciema sasniegšanu saka Jānis Kupčs, kurš savas ekspedīcijas veicis dažādos gadalaikos un diennakts stundās. Līdz turienei mākslinieks mēģinājis nokļūt arī iepriekš – lielākā kompānijā, bet neveiksmīgi. "Mēs devāmies ceļā gar jūru pa padomju armijas izbraukātajām kāpām, bet "iesēdāmies" un netikām līdz galamērķim," atceras mākslinieks, kurš šoreiz ir atradis citu ceļu.
Doties šajos mākslinieciskajos meklējumos Jāni Kupču rosinājuši ne tikai intriģējošie seno ciemu nosaukumi, bet arī etnogrāfiskais mantojums, akcentē mākslas zinātnieks Andrejs Kaufmanis. "Piemēram, zvejnieksievu austās šatiera segas ar to horizontālo svītru laukumiem," raksta zinātnieks. Tajās atrodami visdažādākie toņi, sākot no sudrabaini pelēka līdz saules rieta maigi rozīgajam. Tikpat dažādi tie ir Jāņa Kupča darbos.
Neskatīšanās atpakaļ
Jānis Kupčs (1969) ir viens no mūsdienu pazīstamākajiem Kurzemes gleznotājiem. Sākotnēji mākslinieks vēlējies kļūt par keramiķi. Viņš ir mācījies Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (1985–1990) un Tallinas Mākslas universitātes Keramikas nodaļā (1990–1995), bet savas studijas pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijā profesora Alekseja Naumova un profesora Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīcā (1995–1998).
Izstādēs Jānis Kupčs aktīvi piedalās kopš 2000. gada. To vidū bijušas ekspozīcijas Attālums ir lauzta līnija (galerija Māksla XO, 2012), Kuģu vēderi (Latvijas Mākslinieku savienības galerija, 2006), Derīguma termiņš (galerija Daugava, 2000) un citas. "Es neatgriežos atpakaļ. Man nav iekšējas vajadzības pēc tā. Tas ir noticis. Un viss," par iepriekšējiem gleznu cikliem saka mākslinieks, kura zudušo ciemu meklējumi ir beigušies līdz ar izstādi.
Kas: izstāde Zudušos ciemus meklējot
Kur, kad: galerijā Daugava Alksnāja ielā 10/12 līdz 3. decembrim