Vai vispār ir iespējams objektīvi, atbildīgi izvērtēt gada devumu mūzikā? Salīdzināt un nešaubīgi izcelt pašas spilgtākās un nozīmīgākās virsotnes? Nē, nav! Tas nav iespējams, pirmkārt, tāpēc, ka mūzikas notikumu atkal bijis tik daudz, ka fiziski būt klāt vienmēr un visur nav pa spēkam pat visfanātiskākajam klausītājam. Notikumi, kuri noteikti būtu jāpiedzīvo, bieži norisinās vienlaikus dažādās Latvijas malās. Otrkārt, visaugstākā kvalitāte mūsu akadēmiskās un džeza mūzikas ainavā ir jau pašsaprotama norma. Treškārt, māksla un tās radītais iespaids ir subjektīvi, un, ceturtkārt, pat visspilgtākie iespaidi pārklājas, nogrimstot atmiņas dzīlēs un atbrīvojot telpu nākamajiem.
Pat izslēdzot no salīdzināšanas simtprocentīgo vieskoncertu un viesizrāžu importu un fokusējot uzmanību uz mūsu pašu māksliniekiem, vēl paliek jautājums, kur novilksim Latvijas mūzikas ainavas robežu, zinot, ka liela daļa koncertprogrammu un izrāžu top starptautiskā radošā sadarbībā.
Aizejošā gada vasarā mūsu mūzikas dzīvē uz palikšanu ienākuši divi lieli, ļoti nozīmīgi spēlētāji: vērienīgais starptautiskais festivāls Rīga Jūrmala, kura budžets ļauj piedāvāt ekskluzīvus viesmāksliniekus un orķestrus citu pēc cita, un jaunā Ventspils koncertzāle Latvija, kas drosmīgi izvēlas neierastu laikmetīgās mūzikas repertuāru un lepojas ar izcilām stabuļu ērģelēm un pasaulē lielākajām vertikālajām klavierēm. Turpretim Rīgā jaunas akustiskās koncertzāles celšana kārtējo reizi "noairēta" uz bezgalības miglā tītu nākotni, pārdalot paredzētos Eiropas fondu 23 miljonus eiro citiem mērķiem.
Ir arī laime nelaimē, jo šo rokāžu rezultātā par septiņiem miljoniem beidzot remontēs Lielo ģildi. Ilgi gaidītais remonts plānots 2021. gadā. Koncertzāļu kontekstā būtu grēks nepieminēt šoruden atvērto, par privātiem līdzekļiem moderni rekonstruēto Hanzas peronu, kurā, starp citu, sēdvietu nav mazāk kā Lielajā ģildē.
Nav taisnīgi, taču ir gluži cilvēciski, ka atmiņa ir īsa un neuzticama. Kamēr iespaidi vēl nav sākuši bālēt: Ingas Kalnas krāšņais, niansēm bagātais soprāns un apbrīnojamā vokālā virtuozitāte ļoti īpašu darīja Georga Frīdriha Hendeļa Mesijas atskaņojumu starptautiskajā solistu ansamblī ar Frīderu Berniusu pie Latvijas Radio kora un orķestra Sinfonietta Rīga diriģenta pults Dzintaru Mazajā koncertzālē (13. decembrī). Taču atcerēsimies uz šīs pašas skatuves 2. jūnijā piedzīvoto, dziļi saviļņojošo soprāna Marinas Rebekas un pianista Andreja Osokina Sergeja Rahmaņinova mūzikas programmu, vibrofonista Andreja Puškareva ģenialitātes svētīto spēli, Artas Arnicānes spožo virtu ozitāti un sapņaino bezgalību Morisa Ravela Sol mažora klavierkoncertā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) un diriģentu Žanu Klodu Kazadesī, neaizmirstami spilgto māsu Balanas – vijolnieces Kristīnes un čellistes Margaritas – uzstāšanos Cēsu koncertzālē (Filipa Glāsa Dubultkoncerts un Antonio Vivaldi Gadalaiki pārsteidzošā interpretācijā duetā solo).
Jaunu un izteiksmīgi tēlainu pieeju pat visracionālākajai mūzikai festivālā Čello Cēsis apliecināja pianists Reinis Zariņš ar amerikāņu čellisti Ešliju Bāsgeitu. Valdzinoša balss un personība, kuru gaidīt atkal, ir jaunais mecosoprāns Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde. Īsts dimants laikmetīgajai akadēmiskajai mūzikai ir čellists Ēriks Kiršfelds un ansamblis Perpetuum Ritmico, kas dara to pieejamu un aizraujošu ikvienam. Pat pasaulslaveno orķestru vieskoncerti neizkonkurē maestro Vladimira Fedosejeva un LNSO dziļi patieso un spriego Pētera Čaikovska Sestās simfonijas un Alfrēda Šnitkes Concerto grosso lasījumu.
Mūsu opernamā tapuši trīs dziļi uzrunājoši jauniestudējumi: Fransisa Pulenka Karmelīšu dialogi, Imanta Kalniņa Spēlēju, dancoju, režisora un horeogrāfa Sergeja Zemļanska un komponista Pāvela Akimkina oriģinālbalets Trīs draugi (izcila mūzika!), savukārt Liepājā piedzīvota jaunas latviešu operas pirmizrāde – Riharda Dubras Suitu sāga. Jaundarbu dāsnā raža būtu jāvētī atsevišķi.