Mūsu postfolkloras kustības aizsācēja – grupa Iļģi – pēc daudzajiem ārvalstu ceļojumiem pirmoreiz gatava plašai koncertsērijai Latvijā. Ar koncertuzvedumu Tumša nakts, zaļa zāle (nejaukt ar plaši pazīstamo tautasdziesmu Tumša nakte, zaļa zāle), kas pirmo reizi skanēs jau šosvētdien, 15. Jūnijā, Dzintaru koncertzālē, Iļģi rāmā garā visas vasaras gaitā (līdz 23. augustam) apceļos vēl piecas Latvijas pilsētas. Tā viņi atzīmēs savu zīmīgo 33 gadu jubileju. Tai par godu iznācis arī dubultalbums Agrie gadi – pašu pirmo grupas ierakstu atjaunojums, CD formātā iemūžinot arī pirmo albumu Rāmi, rāmi, kas toreiz, 1993. gadā, vēl nāca klajā audiokasetēs. Jaunajā koncertprogrammā Iļģi muzicēs piecatā: kopā ar Ilgu Reiznieci būs Māris Muktupāvels, Egons Kronbergs, Mārtiņš Linde un Ņujorkā dzimušais Gatis Gaujenieks, kurš uz dzīvi tēvzemē pārcēlās 90. gadu sākumā, kad Latvija atguva brīvību. Iļģos viņš dzied un spēlē jau 17 gadu. Savulaik Amerikā Gatis Gaujenieks spēlējis klavieres un ģitāru, taču, muzicēdams Iļģos, apguvis tautas stīgu instrumentus ģīgu, mandolīnu. "Iļģu koncertos ārzemēs cilvēki brīnās, kas tā par puķu kasti, kuru tu spēlē?" viņš stāsta par saviem ģīgas spēlmaņa piedzīvojumiem.
Ar Iļģiem gadsimta ceturksnī
"Kopā ar Iļģiem esmu jau kopš 1997. gada. Bet mēs satikāmies jau pirms 25 gadiem, kad Iļģi viesojās ASV. Vēl dzīvodams Amerikā, es māsterēju Iļģu CD Bāreņu dziesmas," atceras Gatis Gaujenieks, kurš tolaik ar citiem ASV dzīvojošajiem tautiešiem muzicēja paša izveidotajā grupā Akacis, kas sadarbojās ar Latvijas rokgrupām Pērkons, Līvi un Elpa. Pārceļoties uz Latviju, viņam bija 34 gadi, un šis lēmums bija gluži dabisks turpinājums Akača koncertturnejām un šeit iemantotajiem draudzīgajiem kontaktiem. Turklāt pēdējā brīdī pirms dzelzs aizkara krišanas Gatis Gaujenieks kā tehniskais direktors bija iesaistījies Ņujorkas un Rīgas skaņu ierakstu studiju sadarbības projektā Master Sound Riga. Aparatūra bija, un vairāki Latvijas mūziķi ieradās ASV, lai veidotu skaņu celiņus Holivudas filmām. Pirmā bija Jēru klusēšana. Taču projekts izira vēstures griežos. Ieradies Latvijā, Gatis Gaujenieks kopā ar domubiedriem izveidoja pats savu ierakstu studiju GEM Studio. Tā ir vecākā neatkarīgā skaņu ierakstu studija Latvijā.
Galvenais – bērni
Gatim Gaujeniekam ir dubulta pilsonība – Latvijas un ASV –, taču viņš atzīstas, ka daudz vairāk par kārtējām ASV prezidenta vēlēšanām un citiem politiskajiem procesiem dzimtajā lielvalstī viņu interesē, kā viņa un dzīvesbiedres folkloristes Vinetas Romānes vecākajam dēlam deviņgadīgajam Dzintim skolā veicas matemātikā. Gatis atzīst, ka Iļģi ir viņa sirdsdarbs, producenta ikdiena studijā – maizes darbs, taču par savu galveno uzdevumu uzskata bērnu audzināšanu. "Man nav daudz laika sēdēt pie datora, jo man ir četri bērni. Labāk ar viņiem laukā pamētāt bumbu, nevis klikšķināt, lai feisbukā redzētu, ko kāds puspazīstams draugs dara. Ar vecāko dēlu Dzinti tagad esam lieli nakts debesu vērotāji. Teleskops ir iecerēts, bet vēl nav iegādāts, bet tāpat ar binokļiem aplūkojam planētas, zvaigznājus un dažreiz varam saskatīt arī pavadoņus un starptautisko kosmosa staciju. Aplikācijā skatāmies, cikos nāks," viņš dalās sirsnīgā tēva priekā.
Gata un Vinetas jaunākajam dēlam Zigim nesen palika četri gadi, bet pirms gada pasaulē ieradās dvīņumāsiņas Zigda un Juma. Kur vecāki ņēmuši tik interesantus vārdus? Izrādās, tieši tad Gatis gatavojis tulkojumus par latviešu zīmēm. "Sāku domāt: Jumis, bet kāpēc nav Jumas? Tā arī palikām pie Jumas. Vārdadienas gan jāpiesaista radniecīgajiem vārdiem," viņš stāsta.
Pašiem savas tautasdziesmas
"Mēs visi Iļģos esam ģimenes cilvēki. Katram no mums ir bijuši gan labāki laiki, gan sāpīgi laiki, un šī dzīves pieredze iesūcas arī grupas radošajā darbā," stāsta Gatis Gaujenieks. Arī viņu liktenis nav saudzējis – traģiska autoavārija 1999. gadā viņam uz mūžu atņēma mīļoto sievieti Radio Amadeus balsi un ansambļa Marana solisti Māru Kalniņu. Saņemt sevi rokās un dzīvot tālāk toreiz palīdzējusi muzicēšana un Iļģu neizsīkstošā vitalitāte.
Protams, Iļģu repertuāra veidotāja joprojām ir Ilga Reizniece, kura arvien meklē un atrod interesantas melodijas, kuras nav dzirdētas. "Viņa atnāk ar melodiju kaudzīti, un tad sākam improvizēt, taisām aranžējumus. Dažreiz nešķiet, ka tur kas labs sanāks, tomēr lielākoties viss sanāk. Nereti piekomponējam klāt starpspēles un kopā veidojam oriģinālskaņdarbus, kuri savā raksturā ir tuvi tautasdziesmām. Kāpēc mums arī šodien neturpināt sacerēt tautasdziesmas? Tā ir dzīvā vēsture," uzskata Gatis Gaujenieks. Līdzās muzicēšanai Iļģos viņš šad tad pa draugam piepalīdz grupai Laiksne, kurā dzied viņa dzīvesbiedre.
"Mēs dzīvojam šodien, nevis pirms simt vai divsimt gadiem. Mēs neesam autentisks ansamblis, kāds ir, piemēram, Saucējas un daudzi citi brīnišķīgi ansambļi, kuri tur savu līniju un ar prieku saglabā kultūras mantojumu. Cepuri nost! Mēs gribam, lai mūsdienu cilvēki var identificēties ar savu kultūru un tās saknēm, cenšamies tautasdziesmas pasniegt mūsdienīgā veidā," Gatis Gaujenieks uzsver, ka Iļģos muzeja eksponāti netop. Viņš nevar nosaukt vienīgo sirdij tuvāko dziesmu, grupu vai stilu. Viņam tīk daudzveidība. "Visvairāk patīk, ja cilvēks tā pārvalda savu balsi un instrumentu, ka var stāstīt savus stāstus. Tas manī izraisa cieņu un sniedz vislielāko prieku – vērot, ka mūziķis sava instrumenta spēlē ir tik profesionāls un radoši brīvs, un ir nepārprotami, ka viņš to dara no sirds un dvēseles."
Ikviens laipni lūgts
Bieži vien pilnīgi pretējo Gatis redz, ikdienā strādājot ierakstu studijā, kur daudzi ieraksti ir nevis muzicētāja talanta un meistarības, bet galvenokārt "šķērēšanas, rediģēšanas un tīrīšanas rezultāts. Rūpīgi piestrādājot, pat netalantīgs cilvēks var izrādīties kaut cik jēdzīgi. Tā ir ilūziju radīšana, visu uzlabojot kā ar fotošopu…Kādam tas varbūt ir vajadzīgs, bet man pašam tas nedod gandarījumu. Es priecājos, ja redzu, ka cilvēks muzicē ar meistarību un aizrautību, un tā var mani pārliecināt." Gatis piebilst, ka tāds patiesīgums sastopams tikai dzīvajā izpildījumā. Viņa ikdienas darba mācība tikmēr skan: "Ierakstu studijā nevar teikt: man nepatīk tava dziesma, es to neierakstīšu, nenāc! Ikviens pie mums ir laipni lūgts."
Kur atrast latvisko?
Ņujorkā, Bronksā, kur pagāja Gata bērnība un skolas gadi, viņš juties kā īstā tautību katlā kopā ar itāļu, spāņu, latīņamerikāņu, indiešu, ķīniešu izcelsmes draugiem. Viņš smej, ka viņa dzīve tolaik bijusi šizofrēniska: "Skolā no astoņiem līdz trijiem biju amerikānis, bet pēcpusdienās – latvietis. Mani vecāki bija ļoti aktīvi skautu un gaidu kustībā. Viņi bija skolotāji, dziedāja korī un vadīja tautasdeju grupas. Sestdienās, kamēr pārējie spēlēja futbolu vai skatījās multenes, mēs gājām uz latviešu skolu. Tā bija vide, kurā centāmies runāt tikai latviski un uzturēt latviskās tradīcijas."
Latvijā Gatis ar ģimeni dzīvo Jūrmalā, kur 2009. gadā titulēts par Jūrmalas Gada cilvēku. Vai Jūrmala, viņaprāt, ir gana latviska? "Latvisko garu var atrast un kopt ģimenē, lai kur tā atrastos. Asaros, kur dzīvojam, vide ir ļoti latviska. Es neprotu krievu valodu, bet neuzskatu, ka valodas zināšana vai nezināšana kaut kā ietekmētu latvietību. Mēs dzīvojam priežu meža malā. Esmu tā pieradis kopš bērnības, kad visas vasaras pavadīju skautu nometnēs. Kamēr vecāki tur vadīja nodarbības, mani, vēl pāris gadu vecu puiku, dažreiz piesēja pavadiņā pie koka, lai es kaut kur nepazustu. Tikko arī mūsu Dzintis jūras skautos deva savu svinīgo solījumu. Tur viņam ir interesanti un ļoti patīk. Tur bērniem māca patstāvību – iekurt uguni, siet mezglus, burāt, veselu nedēļu dzīvot teltīs, orientēties mežā, būt pārliecinātiem par sevi –, tur ieaudzina patriotismu." Skauti ir visur, viņu vienības ir dažādās pilsētās. Diemžēl mūsdienu Latvijā skautu un gaidu kustībai ir ļoti švaks PR, Gatis Gaujenieks secina. "Vēl viena lieliska organizācija ir bērnu folkloras kustība Pulkā eimu, pulkā teku. Tur pagājušajā gadā visi bērni konkursā dziedāja solo. Dzintis dziedāja kara dziesmas. Pēc tam gan dzirdēju, ka tik mazam puikam tādas dziesmas nepiestāvot. Toties mazas meitenītes gan netraucēti varēja dziedāt: "Precē mani, precē mani!"" tēvs garšīgi smejas.
Lai arī dzīve ne vienmēr bijusi rožaina un Gatim ASV joprojām ir draugi, tautieši Ņujorkā, Sietlā un Čikāgā, doma par atgriešanos Amerikā šajos divdesmit gados neesot ienākusi galvā ne reizi. "Man te ir māja un ģimene, un es netaisos nekur braukt prom. Es saprotu, ka daudzus dzīve tagad spiež doties strādāt uz ārzemēm. Toties, kopā ar ģimeni apceļojot Latviju, esmu arī redzējis, ka daudzi laukos ir uztaisījuši viesu namiņus, zoodārzus un aizraujošus bērnu centrus. Malači! Viņi uztaisa tādas lietas, kādu Rīgā nav. Svarīgs ir funktieris. Cilvēks jebkur var izgudrot kaut ko tik unikālu, kā citur pasaulē nav. Tas viss ir tikai apņēmības un radošās fantāzijas jautājums."
Iļģu koncertuzvedums Tumša nakts, zaļa zāle
Dzintaru koncertzālē 15. jūnijā plkst. 18 Biļetes EUR 8–30, Biļešu paradīze