Pārauguši Briāna ielas kafejnīcas Piens pagalma apmērus, Piena svētki iepriekšējos gados izmetuši loku pa Rīgas apkaimēm, piestājuši Kultūras pilī Ziemeļblāzma, taču šogad uz palikšanu pietauvojušies Lucavsalā. Notikuma organizatoram Mārtiņam Mielavam ir skaidra vīzija par svētku attīstību. "Gribētu veidot tos kā ne pārāk lielu boutique festivālu, bez superskaļiem galvenajiem māksliniekiem, bet ar kvalitatīvu saturu, laikmetīgo cirku un ielu mākslu, dažādām darbnīcām, vides objektiem, arhitektūru, kas tur paliek. Ar cilvēcisku attieksmi." Šogad Piena svētki tiks svinēti divas dienas. "Lai plešas un aug, lai ir dažādāki," saka Mārtiņš Mielavs.
Šī gada festivāla muzikālā programma tapusi sadarbībā ar Jāni Šipkēvicu jeb Shipsea un Iļju Lagutenko no grupas Mumiy Troll, kurš Vladivostokā jau vairākus gadus organizē bezmaksas mūzikas festivālu V-Rox. Viens no visvairāk gaidītajiem notikumiem Piena svētkos būs instrumentālās mūzikas projekta Kuba atkalapvienošanās. Uzstāšanās Lucavsalā svētdienas vakarā būs grupas otrais koncerts, pirmais jau šovakar notiks Cēsīs kultūras terasē Zaļa zāle. Paplašinoties svētku mērogam, programmā šogad plaši pārstāvēti ārzemju mākslinieki. Piena svētkos būs iespēja dzirdēt Eiropā iemīļoto lietuviešu dziesminieci Alinu Orlovu un Graham Candy no Jaunzēlandes. Mārtiņš Mielavs iesaka nepalaist garām arī elektroniskās mūzikas projektu Buttering Trio un Kito Jempere Live Band uzstāšanos. "Ceru, ka man pašam arī iznāks kaut ko paskatīties," viņš piebilst. Iepriekšējā gadā viens no Mielava kolēģiem secinājis, ka svētkos, pārvietojoties pa Ziemeļblāzmas teritoriju, mērojis pusmaratona distanci.
Ideoloģijas laiks ir garām
Lucavsala Piena svētkiem nav neapgūta teritorija. 2014. gadā, kad Rīgu bija pārņēmis Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu virpulis, pilsētas festivāls piedzīvoja uzrāvienu un notika ar dubultu sparu – gan Ziemeļblāzmā, gan Lucavsalā. "Pagājušais bija pārejas gads. 2014. gada Ziemeļblāzmas festivāls bija tik vienreizējs, ka atgriezāmies tur, balstoties uz emocijām. Toreiz sinerģija bija vienkārši fantastiska! Ar klasiskās mūzikas auditoriju un vietējiem pensionāriem, kuri prasa – kur ir piens un siers, un ģimenēm ar bērniem, hipsteriem ar suņiem, jauniešiem. Taču 2015. gadā, kad uzlikām pirmās biļetes pieaugušajiem, knapi izlīdām pa nullēm." Šogad Piena svētki atkal būs bezmaksas pasākums, bet Mārtiņš Mielavs pieļauj, ka ar laiku, visticamāk, pie biļetēm būs jāatgriežas. "Citādi izaugsme nevar turpināties." Viņš Piena svētkiem pieiet ar biznesa domāšanu. "Ideoloģijas laiks ir garām. To es sapratu, kad parādījās Komēta (Kaņepes Kultūras centra pirmo gadu rīkotais festivāls – E. G.). Atceros, ka mums arī bija līdzīgas idejas – darboties bez sponsoriem un tā tālāk… Tomēr visam ir jābūt apdomātam – ne tik daudz, ka tas ir tikai bizness, bet biznesa sadaļa ir ļoti svarīga."
Piena svētku nobāzēšanās Lucavsalā notikusi, vienojoties ar Rīgas domi. "Man bija ideja, ka vajag pastāvīgu teritoriju, kuru varētu apbūvēt, katru gadu vienu vai divas lietas tur atstājot. Tās varētu būt tīri funkcionālas, sākot ar estrādi, beidzot ar tualetēm vai skatu torni, vai vienkārši skulptūrām, mākslas darbiem, kas paliek brīvi pieejami šajā teritorijā," par ieceri stāsta Mārtiņš Mielavs. Viņš Lucavsalā noskatījis tās neapdzīvotāko daļu. Šogad gan festivāls tajā vēl dažādu apstākļu dēļ nenotiks. Tomēr vīzija ir skaidra, un tajā svarīga loma atvēlēta gan vietējiem, gan ārzemju scenogrāfiem, māksliniekiem, arhitektiem un dizaina kompānijām, kuras orientējas uz formu un saturu un ir aicinātas veidot Piena svētku scenogrāfiju. Mielavs uzskata, ka kultūras pasākumi ar vienādajām kvadrātteltīm, kvadrātskatuvēm, sētām un žogiem ir mirstošs koncepts. "Tu tērē naudu, īrē, īrē, īrē… Varbūt vienkārši iztērēt mazliet vairāk un uzbūvēt pašiem? Vismaz parādās kāds rezultāts – kaut kas, kas palicis pēc svētkiem."
Šogad pie festivāla funkcionālajiem un vizuālajiem risinājumiem strādā mākslinieks Andris Eglītis, kura sadarbībā ar videomākslinieci Katrīnu Neiburgu veidoto instalāciju Armpit gada sākumā paspējuši atzinīgi novērtēt ASV lielākā mūzikas festivāla Coachella apmeklētāji. "Andris būvē skatuvi, tirdzniecības kioskus," lakoniski par 2016. gada Piena svētkiem topošajiem objektiem izsakās Mielavs. "Vajag nākt skatīties, lai ir pārsteiguma moments!" Viņš Andra Eglīša darbos saskata stāstu par latviešu identitāti. "Es gan caur festivālu negribētu par to runāt, bet cilvēku, kuri konkrētajā laikmetā šo jautājumu risina, nemaz nav tik daudz. Ir ļoti daudz talantīgu jauniešu, kuri ir neglābjami konceptuālisti, bet Eglītis ir amatnieks visīstākajā nozīmē," par saskanīgajām radošajām idejām saka Mārtiņš Mielavs.
Nekādu diskotēku vai restorānu
"Ikreiz, kad tu man blakus ej, ir svētku diena," šī gada festivālam veltītās īsfilmas centrālā muzikālā tēma ir Olgas Rajeckas izpildītā leģendārā dziesma. Videomateriāls gandrīz neesot tapis, jo ik gadu tā radīšana mēdzot aizņemt vairāk laika nekā pats pasākums. Piena svētkiem šis esot vēl viens pārejas gads, bet Mārtiņš Mielavs uz to lūkojas tikai pozitīvi. "Izaicinājums ir vajadzīgs, lai nepazūd māksla vārda plašākajā izpratnē – dzīvot, svinēt. Nepazūd radošums, meklējot funkcionālus risinājumus. Pilsēta mainās, un tu iekļaujies tajā," viņš saka par Piena īpašnieku aktīvo rosību dažādās Rīgas vietās.
Viņu pārvaldībā pašlaik ir arī greznā, tiesa, laika zoba nežēlotā K. K. fon Stricka villa Briāna ielā, kura tiek izīrēta dažādiem pasākumiem. Dienā, kad tiekamies ar Mārtiņu Mielavu, ēka uzposta kāzām. To iecienījuši arī korporatīvo pasākumu rīkotāji, blakus esošā kafejnīca Piens gādā par villā notiekošajiem banketiem. "Nekādu diskotēku vai restorānu mēs tur netaisīsim," Mārtiņš Mielavs atklāj nākotnes plānus. "Laiku pa laikam sarīkojam kādu pasākumu – decembrī bija Ziemassvētku tirdziņš, Jaungada balle. Notikuši arī Shipsea un Vladislava Nastavševa koncerti, būs Alise Joste, tad Ainars Mielavs. Tie ir personīgi, intīmi notikumi. Starp citu – tur ļoti labi skan džezs." Septembrī villas telpas apdzīvos laikmetīgās mākslas projekts Survival Kit.
Mārtiņš Mielavs darbošanos kultūras pasākumu jomā skaidro kā savu ieguldījumu sabiedriskajā dzīvē. "Tas ir veids, kurā kaut ko varu mainīt. Šādā formā es varu piedalīties pilsētvides veidošanā. Lielākas iespējas dod pienākumu tās izmantot, nevis vienkārši sēdēt, pašapmierināties. Pasākumi ļauj daudz vairāk izpausties, sadarboties ar cilvēkiem. Man patīk kafejnīcas, bet es neredzu tur savu dzīves aicinājumu, jo darbošanās četrās sienās ir diezgan ierobežota." Gadu gaitā Piena nosaukums sevi pierādījis kā stabila kvalitātes zīme. "Es ceru, ka mēs šo vārdu neesam "sačakarējuši", jo, kad to izvēlējāmies, zinājām, ka tas ir jaudīgs," teic Mārtiņš Mielavs.
Piena svētki
6. un 7. augustā Lucavsalā
Ieeja bez maksas