Pētera Vaska skaņdarbu katalogā rodamas četras sonātes, un ir tikai likumsakarīgi, ka Sonāte kontrabasam ir vissenākā no tām, pašam komponistam apcerot saikni ar savu pirmo instrumentu, kas apgūts Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Viļņas konservatorijā un vēlāk spēlēts arī vairākos orķestros. Tas ir komponista monologs, iespējams, pat saruna pašam ar sevi, tomēr te ļauts piedalīties arī klausītājiem.
Tālivaldi Ķeniņu mēdz dēvēt par Latvijas modernās mūzikas klasiķi vai klasiskās mūzikas modernistu, un šāds salīdzinājums nav nejaušs – komponista nošurakstos vienlīdz labi blakus gulstas gan neoklasicistiska formas skaidrība un baroka polifonijas meistarstiķi, gan modernu harmoniju švīkstoņa un koncertiski spoži solo tembri. Tas vērojams arī Partita breve altam un klavierēm, kur ieskanēsies arī komponistam tuvais alta tembrs. Partita pirmatskaņota Toronto universitātes Valtera zālē altistes Mārgo Bērtonas (Margot Burton) un pianistes Mērijas Nen Dutkas (Mary Nan Dutka) lasījumā.
1990. gadā Latvijas Radio 1. studijā tika ierakstīts Gundara Pones Gran duo funebre jeb Lielais sēru duets altam un čellam. Togad intervijā Latvijas Radio Pone atklāja: "Tas ir darbs, kuram ir tuvs sakars ar Latviju. Katrā ziņā – ar Ziemeļeiropu. Mans nolūks bija radīt tādu balsi, kas atbilstu šai Eiropas daļai. Tādēļ es izvēlējos divus tumšākos instrumentus, taču skaņas (šajā duetā) nebūt nav tumšas. Tumši instrumenti spēj arī ļoti gaišas skaņas dot. Gran duo ir sakars ar Latviju tajā nozīmē, ka es esmu nodarbojies ar sēru jeb nāves problemātiku – kā to dažādās (pasaules) vietās uztver? Mans nolūks nebija rakstīt sēru mūziku, bet gan (skaņās) uzrakstīt to, kā latvietis skatās uz lielajiem jautājumiem. Uz pašu pēdējo jautājumu. Gran duo ir mana atbilde uz to."
Divus gadus pirms komponista Gundara Pones nāves top vēl viens atmiņu darbs, spožs zibsnis no bērnības dzimtajā Kurzemē – Pastkartes no Kurzemes klavierēm. Skaņdarba anotācijā komponists raksta: "Tās ir septiņas iedomātas muzikālas pastkartes, kuras no kādreiz slavenās Kurzemes hercogistes nosūtījuši septiņi 20. gadsimta komponisti: Arnolds Šēnbergs, Igors Stravinskis, Antons Vēberns, Bēla Bartoks, Čārlzs Aivzs, Džordžs Gēršvins un Moriss Ravels. Ir absolūti neticami, ka jebkurš no šiem komponistiem būtu nokļuvis Latvijas pilsētiņās, bet šis apstāklis tikai vairoja manu interesi par to, kādas varētu būt šādas iespējas estētiskās sekas: kā būtu, ja būtu…
Pavisam īpašs notikums šajā koncertā būs jauna pastkarte latviešu kamermūzikā, ko sagādājis Kristaps Pētersons – jaundarbs altam, kontrabasam un klavierēm Pēc Melngaiļa pierakstiem. Pats komponists stāsta: "Rakstīju šīs apdares, jo pašam nebija ko teikt. Nu ko – ja kādai balsij nav ko teikt, tai jāklusē. Tā esot teicis Bahs. Tad nu klusēju un klausījos, ko saka tautasdziesmas. Ceru, ka arī klausītājiem būs interesanti uzkavēties šajās aizgājušo laiku melodijās, kuras līdz mums nonākušas, lielā mērā pateicoties Emilim Melngailim. Manuprāt, tautasdziesmas iemieso sevī kādu universālu kvalitāti – ieliekot no sevis labāko, tās veidojuši daudzi autori kopīgi."
Koncertprogramma Pastkartes no Kurzemes apvieno trīs izcilus Latvijas mūziķus.
Altiste Santa Vižine kopš 2022. gada ir Amsterdamas Concertgebouw orķestra altu grupas koncertmeistare. Vairāku Latvijas un starptautisku konkursu laureāte.
Santa Vižine vairākkārt uzstājusies pasaules prestižākajās koncertzālēs, tostarp Ņujorkas Kārnegi zālē, Vīnes Musikverein, Karaliskajā Alberta zālē Londonā, Suntory Hall Tokijā, Sidnejas operteātrī un Elbas filharmonijā Hamburgā un piedalījusies Lokenhausas Kamermūzikas festivālā Austrijā, Vīnes festivālā, festviālā La Folle Journée Nantē, Enesku festivālā Bukarestē un festivālā Chamber Music Connects the World Kronbergā, Vācijā, kur viņa spēlēja kopā ar Kimu Kaškašjanu, Stīvenu Iserlisu, Kristianu Teclafu un Gidonu Krēmeru.
Kā soliste Santa Vižine uzstājusies ar kopā ar orķestriem Sinfonia Concertante un Kremerata Baltica. Spēlējusi ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Gustava Mālera jauniešu orķestri, Gēteborgas simfonisko orķestri un Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga.
Kontrabasists Matīss Eisaks - kopš 2021. gada pasaulslavenā Leipcigas Gewandhaus orķestra kontrabasu grupas mūziķis. Jaunais kontrabasists ir četru starptautisku kontrabasu solo konkursu laureāts, izcīnot 1. vietu Stokholmas Starptautiskajā izpildītāju konkursā (2014), Starptautiskajā Kontrabasu simpozijā Vroclavā (2016) un Františeka Simandla Kontrabasu konkursā Blatnā (2016). Matīss uzstājies kopā ar Berlīnes Filharmonijas orķestri, Berlīnes Radio simfonisko orķestri, Berlīnes vācu simfonisko orķestri, Berlīnes kamerorķestri, Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Kremerata Baltica u.c. orķestriem. 2017. gadā nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā Gada jaunais mākslinieks.
Pianiste Agnese Egliņa - soliste un kamermūziķe. Viņas priekšnesumus raksturo drosmīga temperamenta dzirksts un sievišķīgi smalka iejūtība. Viņa ir vairāku konkursu laureāte un trīskārt saņēmusi Lielo mūzikas balvu: Par izcilu darbu ansamblī (2010), Par izcilu sniegumu gada garumā (2020) un Par izcilu interpretāciju Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga ansambļa sastāvā (2021). Mūziķes aktīvā koncertdzīve sniedzas arī tālu aiz Latvijas robežām, uzstājoties Dienvidāfrikas Republikā, Zambijā, Zimbabvē, Gibraltārā, ASV, Austrijā, Albānijā, Vācijā, Norvēģijā, Ķīnā un citviet.
Rudens kamermūzikas festivālā būs dzirdami dažādi koncerti:
7.oktobrī Lielajā ģildē Rudens kamermūzikas festivāla atklāšanas koncertā uzstāsies viens no pasaulē atzītākajiem franču čellistiem, pārsteidzošais un talantīgais - Žans Gijēns Keirass (Jean-Guihen Queyras) un Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Programmā skanēs Bēlas Bartoka Alta koncerta versija čellam un orķestrim, Žana Gijēna Keirasa meistarīgajā pārlikumā, tam līdzās Zoltāna Kodāja Galāntas ciema dejas un Franča Šūberta Devītā (Lielā) simfonija.
Savukārt 16. oktobrī Dzintaru koncertzālē uz skatuves būs dzirdama izcilā latviešu vijolniece Baiba Skride. Viņas lolotais klavieru kvartets Skride Quartet atgriežas pie Latvijas klausītājiem ar divu izcilu kamermūzikas meistaru mazāk pazīstamiem šedevriem - Antonīns Dvoržāks Otrais klavieru kvartets un Džordžes Enesku Pirmais klavieru kvartets.
16. oktobrī koncertzālē Lielais dzintars un 20. oktobrī Spīķeru koncertzālē koncertporgrammā Made in California uzstāsies aizrautīgais pianists, vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts, vairāku mūzikas balvu ieguvējs pianists Juris Žvikovs. Koncertprogrammā: Džona Keidža, Džona Adamsa, Henrija Kauela, Džordža Krama, Filipa Glāsa un Lū Harisona mūzika.
Festivālu noslēgs Parīzē mītošais Quatuor Ébène - viens no pārsteidzošākajiem mūsdienu stīgu kvartetiem, kas iedvesmojis klausītājus visā pasaulē. 23. oktobra vakarā Dzintaru koncertzālē izskanēs krāšņa festivāla noslēguma koncertprogramma - Henrijs Pērsels Fantāzijas, Ģerģs Ligeti Pirmais stīgu kvartets (Métamorphoses nocturnes) un Roberts Šūmanis Pirmais stīgu kvartets.
Rudens kamermūzikas festivāla patrons – komponists Pēteris Vasks.
Biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā.
Vairāk - Rudens kamermūzikas festivāla mājaslapā www.kamermuzika.lv